Par 2014.gadu apkopotie dati liecina, ka bezrecepšu zāles, vitamīnus vai augu līdzekļus bez ārsta rekomendācijas lietojuši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Īpaši aktīvi – sievietes. Turklāt ja recepšu medikamentu patēriņa straujš pieaugums raksturīgs senioriem, bezrecepšu zāles, vitamīnus un uztura bagātinātājus pastiprināti lieto visās aptaujātajās vecuma grupās – kļūstot vecākam, to patēriņš pieaug nepilnu pusotru reizi.
Pieaugums patiesībā ir katru gadu, stāsta Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, šo tendenci skaidrojot vienkārši – reklāmas: "Cilvēki joprojām nav kritiski pret šīm reklāmām, mēs vienmēr jūtam pastiprinātu zāļu pieprasījumu brīžos, kad kādas zāles tiek reklamētas, sākas kāda kampaņa, un aptiekās mēs ļoti bieži sastopamies ar situācijām, kad cilvēkam ir labi, ja viņš ir atlicinājis laiku sarunai ar farmaceitu, un sarunas laikā mēs nokonstatējam, ka viņa gadījumā tās noreklamētās zāles ir pat nevēlami lietot.
Var kārtējo reizi tikai cilvēkus aicināt aprunāties ar farmaceitu, pat gadījumos, kad kaimiņam labi palīdzēja vai reklāma forša.
Pēc speciālistes teiktā, vismaz katrs desmitais gājiens uz aptieku beidzas bez pirkuma, un pārsvarā no reklāmā noskatītā līdzekļa likusi atteikties farmaceita konsultācija.
Vēl viens faktors, ar ko farmaceitu biedrība skaidro, kāpēc cilvēki labāk izvēlas savas veselības problēmas risināt paši ar bezrecepšu medikamentu palīdzību, nevis vēršas pie konkrēta speciālista, ir šo pakalpojumu pieejamība. Kamēr pie ārstiem jāgaida garās rindās, aptiekas ir teju uz katra ielas stūra.
"Cilvēki bieži vien aptiekā griežas ar ļoti, ļoti sarežģītiem veselības problēmu jautājumiem un farmaceits ir spiests pierunāt cilvēku tomēr kaut kādā veidā, aiziet pie daktera," atklāj Blumfelde.
Pašreizējais regulējums aizliedz plašākai sabiedrībai reklamēt recepšu medikamentus, bet bezrecepšu zāļu reklāmās jābūt aicinājumam pirms to lietošanas konsultēties ar speciālistu, kā arī norādei, ka zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai. Tāpat medikamentus nedrīkst ieteikt nozares speciālisti un sabiedrībā atpazīstamas personas. Latvijas universitātes docente Signe Mežinska norāda, ka vēl stingrāka reklāmas regulējuma vietā gluži vienkārši sabiedrībai jākļūst kritiskākai pret medijos redzēto.
"Labākais veids ir mainīt savu domāšanu un mēģināt saprast, ka, ja mēs redzam reklāmu, kurā seniors priecīgi dejo pēc kaut kādas zāļu lietošanas, kritiski izvērtēt cik tiešām liela ir iespēja, ka momentā bezrecepšu zāles varētu palīdzēt," uzskata LU Docente, “Veselības projekti Latvijai” valdes locekle Signe Mežinska:
"Vai tiešām mēs spējam tam noticēt, ka tas ir tik vienkārši, nevis ir jāiegulda diezgan liels darbs fiziskās aktivitātēs un ēšanas paradumos, lai mainītu savu veselību."
Arī Veselības ministrijā (VM) norāda, ka pagaidām dati neliek domāt par stingrāku zāļu un uztura bagātinātāju reklāmas regulējumu. Tomēr viens jaunievedums šogad ir – zāļu firmām līdz marta beigām Veselības inspekcijai (VI) jāsniedz informācija par to, kuri ārsti apmeklējuši viņu rīkotās konferences un seminārus, kuros nereti ārstu izglītošanu aizēno konkrētu produktu reklāma.
"Veselības inspekcija pēc šo pārskatu saņemšanas, publicēs tos mājaslapā," stāsta VM Farmācijas departamenta direktora pienākumu izpildītāja Diāna Arāja: "Arī pacients varēs redzēt vai viņa ārstējošais ārsts piedalās konkrēto ražotāju apmaksātajos pasākumos, un principā arī izdarīt secinājumus."
Ministrijā gan norāda, ka pagaidām ar sistēmas ieviešanu vēl neiet tik gludi un pacientiem tiešām ērta tā varētu kļūt nākamajā darbības gadā.
