Rīgā ir apmēram 500 ēkas, kas netiek atbilstoši apsaimniekotas un atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Lielākā daļa no ēkām ir uzskatāmas par bīstamiem graustiem. Rīgā Tikai 74 grausti šī gada laikā ir nojaukti vai sakārtoti.
Lai izlemtu par tālāko grausta Pērnavas ielā likteni, uz to devās Rīgas domes darbinieki un ēkas īpašnieka pārstāvis. Apsekojot ēku tika konstatēts, ka tā ir bīstama apkārtējiem. Tās pamati ir sadrupuši, ārējās sienas ir deformējušās un apmetums ir atdalījies. Arī jumta segums, šķiet, kuru katru brīdi var iebrukt. Turklāt nokrišņi nokļūst uz ēkas nesošām konstrukcijām. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, grausts ne tikai bojā pilsētvidi, bet ir bīstams un apdraud garāmgājēju veselību un dzīvību.
Grausta īpašnieka pārstāvis Andis Janovs uzskaita jau īpašnieka paveiktos darbus. Tam, ka darbi padarīti pietiekamā apjomā nepiekrīt Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Ir cerība, ka grausts Pērnavas ielā tiks nojaukts un neapdraudēs cilvēkus. Kopumā graustu problēma nav ne tuvu atrisināta. Dažādu juridisku un iemeslu dēļ graustu problēmas risināšanā ir sasietas arī pašvaldības rokas.
Kā uzsver Oļegs Burovs būvvalde speciāli nekavējot graustu sakārtošanas plānus, bet projektu īstenošana un saskaņošana prasa laiku. Turklāt īpašniekiem vieglāk ir nopirkt jaunas ēkas, nekā sakārtot savus graustus.
Graustu sakārtošanu apgrūtina ne tikai kultūrvēsturisks statuss, bet arī nepanāk vienošanos par sakārtošanas darbiem, jo bieži vien objekts ir kopīpašums. Piemēram, dzīvokļu īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas, vai arī grausti pieder ārvalstniekiem, tostarpā ofšoru kompānijām. Vairākus graustus patlaban nav iespējams sakārtot, jo notiek tiesvedība par objekta īpašuma tiesībām vai objekta īpašnieks atrodas maksātnespējas procesā.
