Novadu reforma Saeimā: Varakļānus iekļauj Rēzeknes novadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 4 mēnešiem.

Saeima trešdien, 10. jūnijā, turpinot galīgajā lasījumā izskatīt administratīvi teritoriālo reformu, vienojās Varakļānu novadu iekļaut Rēzeknes novadā.

Otrajā lasījumā Saeima atbalstīja divus pretrunīgus priekšlikumus, iekļaujot Varakļānu novadu gan Rēzeknes, gan Madonas novadā, solot situāciju atrisināt trešajā gadīgajā lasījumā.

Otrdien, 9. jūnijā, Saeima atbalstīja deputāta Edmunda Teirumnieka (Nacionālā apvienība) priekšlikumu Madonas novadā neiekļaut Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu. Noraidīts arī priekšlikums izveidot pastāvīgu Varakļānu novadu.

Savukārt trešdien, 10. jūnijā, Saeima noraidīja vairākus priekšlikumus par Rēzeknes novada izmaiņām, līdz ar to spēkā palika redakcija, ka Varakļānu novads tiek iekļauts Rēzeknes novadā.

Asas pretrunas par Varakļānu novada piederību pastāv starp tiem, kuri atbalsta Varakļānu saimniecisko saikni ar Madonu, kas ir Vidzemē, un kultūrvēsturisko saikni ar Rēzekni, kas ir Latgalē.

Varakļānu novada pašvaldība atbalsta pievienošanos Madonas novadam. Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1100 Varakļānu novada iedzīvotāju, 84% atzina, ka atbalsta Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. 

Savukārt tie, kuri uzstāj uz Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, mudina atjaunot Latgales kultūrvēsturiskās robežas. 

Gada sākumā Valsts prezidents un Saeimas deputāti saņēma vairāku kultūras jomas cilvēku vēstuli, kurā aizstāvēta Varakļānu novada saglabāšana Latgales novadu teritorijā. Novadu reformā, Saeimai spriežot par Varakļānu piederību Madonas vai Rēzeknes novadam, iesaistījušās arī vadošās reliģiskās konfesijas. Reliģiskie vadītāji centušies pārliecināt deputātus balsot par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam

Janvārī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā ieradās režisors Viesturs Kairišs un Latgaliešu kultūras biedrības vadītājs Juris Viļums solīja visiem līdzekļiem aizstāvēt šo pozīciju.

KONTEKSTS:

12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt 10 valstspilsētās un novada pilsētās.

Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti