Noslēgusies Lielā talka

Par spīti spēcīgajam vējam un lietum, visā Latvijā noslēgusies Lielā talka. Talcinieki uzkopa vidi aptuveni 2000 oficiāli pieteiktās vietās un vēl daudzi sakopa savus mazdārziņus un daudzdzīvokļu namu pagalmus. Organizatori norāda, ka dalībnieku skaits Lielajā talkā sasniedzis vismaz 200 000 cilvēku. 

Ņemot vērā, ka daudzi talkoja arī ārpus oficiālajām vietām, kopējais talkas dienā aktīvo cilvēku skaits varētu pārsniegt pat 300 tūkstošus.

Kā ziņots, talkā piedalījās arī vairākas augstas amatpersonas, piemēram, prezidents Raimonds Vējonis un premjerministrs Māris Kučinskis. 

Interesantie atradumi - bruņurupucis, ledusskapji

Katru gadu talkā tiek uziets kas interesants, un šogad savdabīgākā atraduma gods ticis bruņurupucim.

Organizatori vēsta, ka, talkojot Mūkusalas teritorijā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments kopā ar domubiedriem atradis bruņurupuci. Tas noticis pie Kīleveina grāvja pretī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram.

Pēc atrādīšanās interesentiem bruņurupucis aizpeldēja.

Organizatori vēsta, ka oficiāli Lielā talka noslēdzās plkst. 15, taču daudzviet turpinās pēctalkas aktivitātes, kā kopīgas maltītes un izklaides pasākumi.

Šogad Lielās talkas laikā tiek sakopts rekordliels skaits talkošanas vietu – gandrīz 2000 vietas Latvijā un arī Eiropā, kur mīt latviešu diaspora. Talkošanas vietas varēja apskatīt vietnē www.talkas.lv. Pirmā informācija liecina, ka laika apstākļi talciniekus nav biedējuši, un aktivitāte bijusi pat lielāka nekā pērn. 

Arī Cēsu novads, kas iepriekš ziņoja par talkas atcelšanu, tomēr ir nolēmis iespītēt laika apstākļiem, un lielā daļa talkotāju tomēr devušies vides sakopšanas aktivitātēs.

Par spīti nelabvēlīgajiem laikapstākļiem šogad Lielajai talkai reģistrēts rekordliels oficiālo talkošanas vietu skaits, teju divi tūkstoši. Cilvēki pieteikt talkošanas vietas steidza vēl šodien agri no rīta, un daudzi pie tuvējās apkārtnes sakopšanas ķērās arī tāpat, nekur nereģistrējoties.

Rīgā savāc 45 tonnas atkritumu, stāda puķes un krūmus

Galvaspilsētā talkotāji rosījās lielākoties daudzdzīvokļu namu pagalmos, kur ne tikai vāca atkritumus, bet arī stādīja puķes un krūmus.

Organizētāji ziņo, ka pirmo četru Lielās talkas stundu laikā no galvaspilsētas izvestas 45 tonnas atkritumu, bet kopējais Rīgā un visā Latvijā savākto atkritumu daudzums būs zināms tuvāko pāris nedēļu laikā.

Tīrīts tika arī ūdens. "Ūdenī ir tā kā liela miskaste. Ļoti daudz ir riepu, dažādas čuguna vannas, nesaprotu, kā var riepas mest upē," LTV stāsta nirēja Valērija.

"Liekas, ka atnāks sunīši un viņiem būs tāds prieks, ka te ir tik ļoti tīrs, kaut arī viņiem liksies, ka nekas nav mainījies, bet tomēr – prieks par izdarīto darbu," stāsta skolniece Gabriela.

Prezidents palīdz atjaunot un sakopt Kokmuižas parku

Palīdzot atjaunot un sakopt Kokmuižas parku Kocēnos, Lielajā talkā šodien piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, skolēniem, skautiem un gaidām, un arī Madonas novada aprūpes centra “Ozoli” bērniem prezidents stādīja kokus un dekoratīvos krūmus. 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir Lielās talkas patrons kopš 2015.gada rudens, bet, kā pats atzīst, arī jau līdz tam aktīvs tās atbalstītājs un vienmēr uzsvēris, ka tā ir ieguldījums ne tikai vides sakopšanā, bet arī sabiedrības izglītošanā - būt atbildīgiem pret dabu. Tā nu, atskatoties desmit gadus atpakaļ, tagad gandarī, ka šī tradīcija vairs nav tikai atkritumu vākšana, bet tā ir reize, kad reiz piesārņotās vietas var arī jau labiekārtot.

“Protams, ka pirmsākumos bija, cik tonnas atkritumu savāktas, tagad jau arī vēl joprojām ir kādas tonnas kopumā pa visu Latviju, bet tie cipari ir ļoti būtiski kritušies un tas liecina, ka mēs esam kļuvuši atbildīgāki un apzinīgāki," stāsta Latvijas prezidents.

Ja vēl pirms daudziem gadiem vēsturiskā Kokmuižas parka apkārtne bijusi krūmiem aizaugusi un atkritumiem pilna, tad šobrīd pie parka ūdenskrātuvēm pamazām jau top promenāde. Vēl gan ir vietas, kur talkā jāņem atkritumu maisi, zāģi un grābekļi, bet iepriekšējos gados sakoptās jau papildinās dažādi košumaugi un jauni koki.

“Pašam jau pēc tam prieks, jo mēs jau te ikdienā arī uzturamies. Prieks pēc tam atnākt un pastaigāties, kad viss ir sakopts un skaists, lapas sagrābtas," stāsta Laura Gaugare, Kocēnu 38. skautu vienības gaida.

Rīgā daudzi kopj daudzdzīvokļu namu pagalmus

Rīdzinieki Lielajā talkā izvēlējušies sakopt daudzdzīvokļu namu pagalmus, kuros šodien gan vāca atkritumus, gan labiekārtoja teritoriju. Un Rīgā iedzīvotāji talkas organizatoriem jau ap pusdienas laiku ziņojuši par aizpildītiem atkritumu maisiem, lūdzot piegādāt papildu maisus. 

Latvijas Radio par Lielo talku

    Dārza ielā Rīgā talcinieki pulcējās jau deviņos no rīta, lai labiekārtotu daudzdzīvokļu namu pagalmu. Kāds nama iedzīvotājs stāsta, šurp ar ģimeni pārcēlušies pirms gada. Tagad vēlas sakopt pagalmu, kur bērniem vasarā spēlēties.

    Talkas pieteicēja Ieva Prodniece uzkopšanu šajā pagalmā organizē jau ceturto gadu. Viņa, tāpat kā vairāki citi Latvijas Radio uzrunātie rīdzinieki, norāda, ka būtiski uzkopt vidi, kur paši dzīvojam. Ievai ir padomā darbu saraksts arī nākamajai talkai.

    "Nu plāns, mums ir pat vesels saraksts, es varu gan parādīt, gan arī pastāstīt, plānotas ir tās standarta lietas, lapas sagrābt, kas te ir palikušas. No celiņa zāli vajag attīrīt, puķes vajag iestādīt. Tālākos plānos ir arī futbola vārti, bet tos laikam šodien ne," norāda Ieva.

    Rīgas patversmes darbiniece Santa Ubarste strādā sieviešu nodaļā Pārdaugavā. Tā kā patversmes teritoriju uzkopjot ik dienu, talkā sievietes izvēlējušās sakopt visu ielu.

    "Mēs piesakām tieši Eiženijas ielu. Visu ielu no viena gala līdz otram, jo atkritumu ir daudz. Arī ikdienā, ejot pa Eiženijas ielu uz transportu, uz mājām braucot, uz darbu braucot, var redzēt, - ir izsmēķi, ir pudeles," stāsts Santa.

    Iemītniecēm izdala cimdus, atkritumu maisus un ir arī viena ķerra, ar kuru piepildītos maisus nogādāt atpakaļ patversmē. Bezpajumtniece Renāte ielas pretējā pusē, kalniņā pie bērnudārza, drazas savāc nepilnās desmit minūtēs pilnu maisu. Ne visas patversmes iemītnieces talkā piedalās, bet Renāte to dara labprātīgi.

    "Lai Latvija būtu tīra, apkārtne lai būtu tīra. Lai citi redz, ka nedrīkst piemēslot, lai ir skaisti," teic talkas dalībniece.

    "Es šeit dzīvoju, tāpēc palīdzu sakopt. Kompānija arī ir laba, un galu galā darām to paši priekš sevis, ne jau kādam citam. Diemžēl cilvēki piecūko, bet man talkot patīk. Nekādas vainas! Savācu cigarešu paciņas, plastmasas alus pudeles un, protams, papīru," bilst patversmes iemītniece Ināra.

    Ināra piepildījusi vienu no kopumā piecpadsmit atkritumu maisiem. Rīdzinieki jau ap pusdienas laiku talkas organizatoriem ziņojuši par pilniem maisiem.

    Aptuveni 150 talkas vietās notikuši tikai labiekārtošanas darbi, bez atkritumu vākšanas. 

    Rucavā sakopj robežjoslu

    Savukārt Aizputes TV ziņo no Lielās talkas Rucavas novadā, kur talkas dalībnieki bija sastopami rosāmies gan māju pagalmos un ciemu kapos, gan Papes pludmalē un Muižas kalnā.

    Atsaucoties Latviešu strēlnieku apvienības ierosmei par ozolu stādīšanu gar robežu, pirmoreiz talcinieki kopā ar robežsargiem un jaunsargiem bija devušies pie Latvijas-Lietuvas pirmās robežzīmes Nidas ciemā, lai no krūmiem attīrītu robežjoslu. 

    Rucavas novada Nidā pārdesmit metru attālumā no jūras kāpas galā atrodas Latvijas –Lietuvas pirmā robežzīme. Blakus tai vēl saglabājies arī vēsturiskais Lietuvas robežstabs no pagājušā gadsimta 20.gadiem, taču Latvijas puses robežstabu savulaik izskalojusi jūra un tagad tas skatāms Robežsardzes muzejā Rēzeknē. Lai līdzīgs liktenis nepiemeklētu 1991.gadā uzstādīto robežzīmi, šodien robežsargi kopā ar jaunsargiem, arī vietējiem iedzīvotājiem zāģē krūmus un stiprina krastu.

    Kā atzīst vairums talkas dalībnieku, tad pirmoreiz atrodas valsts robežas sākumpunktā, kas raisot īpašas sajūtas. Vairāk nekā 200 metru garā robežjosla kopīgiem spēkiem ātri vien tiek atbrīvota no krūmiem un nokaltušajiem kokiem.

    "Instruktors nozīmēja tos labākos, kas to bija pelnījuši, un tos, kuri bija stiprākie, lai varētu šo darbu vislabāk paveikt," stāsta jaunsargs Armands Plaudis.

    Jautāts, vai tas nozīmē, ka uz talku tika paši labākie, viņš atbild: "Visspējīgākie. Labākie esam mēs visi."

    Ideja par talku pie valsts pirmās robežzīmes radusies Latviešu strēlnieku apvienības vadītājam Jurim Skrodelim. Viņaprāt, Latvijas simtgades ozoli būtu stādāmi gar robežu, nevis tikai pilsētu vai pagastu apstādījumos. Tas raisītu kopības un patriotisma sajūtu, īpaši jauniešos.

    "Domājam, ka uz tās pakalnītes to pirmo simtgades ozolu, to pirmo iestādīsim. Tad nāksim te uz leju pa 15 metriem, cik tālu var redzēt," stāsta Juris Skrodelis

    Plānots, ka akcijas ietvaros „Apskauj Latviju” pie valsts pirmās robežzīmes zīmīgā datumā - 15.maijā - tiks iestādīti 15 ozoli.

    Saistītie raksti
    3 komentāri
    ar neviltotām šausmām
    skatījos, kā talkas bērni turpat, pie miskastes, ēda sviestmaizes netīrām rokām. Domāju, ka šie skolotāji/vadītāji bērnudārza audzinātāji ir tiesājami, un tiem uz mūžu ir atņemamas tiesības strādāt ar bērniem.
    kuku
    Par cik esam pret visu kas ir krievisks un krievi ir latvijas ļaunuma sakne tad paziņoju ka talka ir krievu izdomāts pasākums ko izdomāja Ļeņins, ja vispār latvieši to zina jo viņiem ir īss prāts , ŠĀDS PASĀKUMS IR JĀIGNORĒ UN JĀCĪNĀS LAI TO AIZLIEDZ AR LIKUMU
    Komunistu talka
    nobeigusies.
    Pievienot komentāru
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie

    Populārākie
    Interesanti