Viņš skaidroja, ka komerciālie mediji Latvijā cīnās par izdzīvošanu, jo lielu daļu reklāmas tirgu ieņēmuši globālie spēlētāji, piemēram, “Facebook”. Savukārt vietējā satura ražošana ir dārga, un, ja valsts neatbalstīs komercmedijus, tad vietējo saturu radio aizstās mūzika, bet televīzijā – ārzemju seriāli, un tas vājinās Latvijas informatīvo telpu.
Āboliņš norādīja, ka Krievija iepludina naudu medijos un rada saturu, kas diemžēl ir interesants arī mūsu iedzīvotājiem. Tāpēc, ja mēs neieguldīsim medijos, mēs zaudēsim vietējo saturu un auditorija aizies uz citu informatīvo telpu.
Viņš arī pauda pārliecību, ka sabiedriskajiem medijiem nākamgad piešķirs apsolītos 8,3 miljonus eiro iziešanai no reklāmas tirgus. “Nav ne mazāka pamata uzskatīt, ka tā nebūs taisnība,” sacīja Āboliņš.
KONTEKSTS:
Mediju nozarē sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan LTV un Latvijas Radio vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pārraugošā Kultūras ministrija un NEPLP.
Saeima 2018. gada jūnijā otrajā – galīgajā – lasījumā vienbalsīgi atbalstīja steidzamības kārtā skatītos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, kas tostarp paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021. gada. Tiesa, tas notiks tikai tad, ja tam valsts budžetā būs paredzēts vajadzīgais finansējums.
Sabiedriskie mediji finansējumu plāno novirzīt gan jaunam saturam, gan nodokļu un autortiesību maksājumiem, gan investīcijām un ēku uzturēšanai, ko iepriekš sedza no reklāmas ieņēmumiem.
