Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskās augstskola ir dibinātas pilnīgi citādāk nekā pārējās augstskolas Latvijā, turklāt programmas tajās abās tiek īstenotas angļu valodā.
“Ja runājam par Ekonomikas augstskolu, Pālzova kungs ļoti sekmīgi vada augstskolu jau daudzus gadus un nav sajūtas, ka nākamais termiņš varētu būt sliktāks,” saka Šadurskis.
Viņaprāt, kopumā šajā sistēmā nav nekas maināms, jo valodas prasības rektoriem ir loģiskas un pamatotas. Savukārt šīm abām augstskolām nepieciešams izņēmuma statuss.
Komentējot Nacionālās apvienības iebildes pret šādu izņēmumu, Šadurskis pauda: “Nacionālai apvienībai ir savs scenārijs, pēc kā tā strādā. (..) Runāsim, runāsim, ko tad citu mēs varam darīt.”
Savukārt, ja Nacionālo apvienību neizdosies pārliecināt, Pālzovs tik un tā turpinās strādāt rektora amatā: “Šajā statusā, kāds pašlaik ir. Viņam ir beidzies ievēlēšanas periods, bet, kamēr Ministru kabinets nav apstiprinājis jaunu rektoru vai pienākumu izpildītāju, tikmēr Pālzova kungs strādā.”
Iepriekš IZM likusi noprast, ka valodas dēļ “SSE Riga” rektoram Andersam Pālzovam varētu rasties problēmas ar apstiprināšanu amatā. Pālzovs vēlāk medijiem pauda, ka viņa “latviešu valodas zināšanas un izpratne par Latvijas politiku ir pietiekamas, lai saprastu, ka ''SSE Riga'' tiek izmantota kā līdzeklis politiskajā spēlē un tam nav nekāda sakara ar augstskolas rektora apstiprināšanu”.
Valodas dēļ par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nevarēja kļūt augstskolas Satversme sapulces ievēlētais Mels Kenijs. Kenijam nav rektora amata pienākumu pildīšanai nepieciešamā latviešu valodas prasmju līmeņa, līdz ar to viņu nevar virzīt apstiprināšanai amatā. Pagaidām par augstskolas rektora pienākumu izpildītāju iecelts Latvijas Universitātes prorektors un Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis gan uzstāja, ka augstskolas rektoram jāzina latviešu valoda, jo “latviešu valoda nav ķēķa valoda”.
