Valsts prezidenta atteikums, kas saistīts ar izvairīšanos no sarunas ar it kā „neērtiem” žurnālistiem, liecina ne tikai par vēlēšanos pilnībā kontrolēt komunikāciju un bailēm no atklātas diskusijas, bet arī par demokrātijas izpratnes degradāciju.
VP A.Bērziņš nerunāšot ar Krēvicu un @IndraSprance,kas bija sarunāti izvaicāšanai @Krustpunkta.Līdz ar to uz sen sarunāto raid. viņš nenāks.
— aidis (@tomsons) February 19, 2015
Valsts prezidents pārstāv visus Latvijas iedzīvotājus, arī tos, kuru intereses atspoguļo žurnālisti, no kuriem viņš vai viņa padomnieki „nobijušies”. Prezidenta pienākums ir sarunāties ar visām sabiedrības grupām, kurām viņš kalpo. Viņam ir jāatbild, pat ja komunikācijas padomnieki ar pārspīlētu centību un mērķi nepieļautu prezidentam „nekomfortablas” situācijas radio studijā, rekomendē klusēt, norāda LŽA.
Žurnālistu, mediju un to formātu iedalīšana vēlamajos un nevēlamajos, izdevīgajos un neizdevīgajos liecina par amatpersonu vēlmi nevis pamatot lēmumus un viedokļus, nevis skaidrot uzskatus un piedalīties atklātās diskusijās, bet par gļēvu slēpšanos, izvairīšanos no savas atbildības, uzsver LŽA.
Ja valsts amatpersonas un deputāti ar dažādiem aizbildinājumiem izvairās no savas rīcības un viedokļu skaidrošanas, tas samazina sabiedrības iespējas izvērtēt notikumus, padara politiku bezatbildīgu, noplicina viedokļu daudzveidību un samazina demokrātijas kvalitāti Latvijā.
LŽA valde aicina Valsts prezidentu Andri Bērziņu piedalīties 24.februāra diskusijā LR1, bet Latvijas žurnālistus atklāti runāt par visiem gadījumiem, kad dažāda līmeņa amatpersonas un deputāti bezatbildīgi atsākās no komunikācijas ar sabiedrību.
Iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vairāk nekā divas nedēļas izvairījās no LTV raidījuma „1:1” uzaicinājuma piedalīties sarunā par birojā notiekošo, taču spēja atrast laiku, lai viesotos Pirmā Baltijas kanāla (PBK) ēterā.
