Ludzā ar invalīdu biedrības iniciatīvu izveidots sociālais uzņēmums „SinaVita”. Teju divus gadus uzņēmums galvenokārt ada zeķes deju kolektīviem. Uzņēmumā strādā divi cilvēki no invalīdu biedrības, kas darbojas ar dokumentu lietām un galvenā adītāja Rita, kura, uzsākot strādāt, bija bezdarbniece un mājās audzināja bērniņu. Šobrīd gan darbs ir atrasts vietējā veikalā, tomēr adīšanu Rita nevēlas pārtraukt, jo tas ir viņas sirds darbs.
„Man patīk šis darbs. Nomierina nervus, kad ir uzadīts, to darbu sašuj, izgludini - redzi to gala rezultātu. Tu redzi savu darbu. Nav tā, ka sēdi veikalā: savu dienu pavadi, neredz gala rezultātu. Te ir acīm redzams rezultāts un lielākais prieks, ka cilvēks pasaka paldies par zeķīti,” saka „SinaVita” strādājošā Rita Buceniece.
Lai izveidotu sociālo uzņēmumu, nav bijis viegli. Informācija par tā darbību tika meklēta internetā. Arī valsts iestādē strādājošajiem ierēdņiem šobrīd vēl nav izpratnes par šādu uzņēmējdarbības formu. „Diemžēl šobrīd ir tā, kā ir. Kad mēs dibinājāmies un kad es gāju uz valsts dienestu (..) man prasīja, kas jūs īsti esat, kas tas vispār tāds ir. Jo nav tādas juridiskās formas nav tāda definējuma,” saka „SinaVita” idejas autore, Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova.
Arī šobrīd sociālajam uzņēmumam „SinaVita” par savu turpmāko pastāvēšanu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lai gūtu informāciju un noderīgus padomus, Ludzā tika rīkota informatīvā nodarbība. To vadīja ekonomikas doktore Lāsma Dobele. Par sociālās uzņēmējdarbības iespējām Latvijā viņa pētījusi savā promocijas darbā. Viņasprāt, sociālajiem uzņēmumiem ir nākotne un jo īpaši laukos, taču valstiskā līmenī jābūt skaidrībai par šādu uzņēmumu konkrētiem kritērijiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem. „Diemžēl, šobrīd Latvijā nav nekādu speciālu atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai nav ne tiesiskā, ne institucionālā regulējuma sociālajai uzņēmējdarbībai (..) viņi konkurē tai pašā tirgū līdz ar to tā konkurence ir mazliet negodīga, jo, ja tu nodarbini cilvēkus no šīm sociāli jutīgām grupām, bieži vien viņu darba produktivitāte ir mazāka, viņi daudzas lietas varbūt dara lēnāk. Varbūt sākotnēji nav tā kvalitāte, kamēr to panāk. Līdz ar to tas ir grūtāk, bet visi startē zem vieniem noteikumiem,” saka ekonomikas doktore Lāsma Dobele.
Arī Eiropas Komisija (EK) noteikusi, ka sociālo uzņēmumu darbības attīstība ir jāveicina, tāpēc šajā plānošanas periodā no Eiropas struktūrfondiem šādu uzņēmumu atbalstam būs paredzēti arī naudas līdzekļi.
