Iegādāts apkures katls, kurā vidēji reizi dienā jāievieto pa kurināmā rullim. Tēvam un dēlam Zigmāram un Voldemāram Loginiem ir katram sava saimniecība, taču sadzīve bieži vien rit kopīgi, arī jauniegādātais apkures katls silda divas dzīvojamās mājas un vairākas saimniecības ēkas.
Miežabrāli te audzē 30 hektārus lielā platībā, pērn novākta tiešām laba raža, tāpēc nu zemnieki smej, ka kurināmā pietiks ļoti ilgam laikam.
„Mums par daudz, mēs no sākuma jau arī nezinājām, cik tas kurināmais būs vajadzīgs. Tad mēs savācām krietni par daudz, vēl vairākām ziemām sanāks,” atzīst Zigmārs Logins.
Saražotais siltums tiek uzkrāts akumulatoros un patērēts pēc vajadzības. Kad laiks siltāks, pietiekot pat ar vienu rulli divām dienām, arī aukstākajās dienās viss bijis kārtībā.
Miežabrālis ir mazprasīga kultūra. Logini to iesējuši purvainā augsnē, kas citām kultūrām nemaz nav īsti piemērota.
„Mums purvi diezgan bagāti ar barības vielām, mēs arī nepiebarojam. Izaug kaut kur 1,8 līdz 2 metri augsts. Sausna ir liela, 8-10 tonnas no hektāra sausna nāk ārā,” klāsta Voldemārs Logins.
Kā kurināmais miežabrālis ir līdzvērtīgs kokskaidu granulām, taču tam ir mazākas izmaksas, un augs izmantojams bez atlikuma, pat pelni noder kā labs mēslojums. Pirms dažiem gadiem Voldemārs un Zigmārs realizēja arī projektu salmu brikešu ražošanai, tomēr nu jau tas vairs nav tik izdevīgi.
Saimniecībā spriež, ka šādi katli būtu izdevīgi piemēram lauku pašvaldībām, atliek vien sarunāt, lai vietējie zemnieki izaudzē kurināmo. „Ozoliņi” katla iegādei nemeklēja iespējas realizēt kādu projektu, un lai arī pirmais ieguldījums sanācis diezgan liels, tomēr saimniecībā cer, ka katls bez problēmām kalpos vismaz gadus 10 un atmaksāsies.
