42 kilometri – tik garā Latvijas-Krievijas robežas posmā šogad plānots ierīkot 12 metrus platu robežjoslu. Pērnruden noslēgtā vienošanās paredz līdz 2019.gadam robežjoslas infrastruktūrā ieguldīt teju 17,5 miljonus eiro.
Robežjoslas ierīkošanas projekta nianses skaidro Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Normunds Garbars: „Šis projekts ietver sevī apauguma novākšanu 12 metru platā joslā, skaitot no pašas robežas, uz valsts iekšieni, izveidot patruļtakas, tajā skaitā tādās vietās, kur šobrīd nav iespējams pārvietoties, paredzēts izveidot apstākļus, lai robežsargi varētu netraucēti to izdarīt. Ir paredzēts tajās vietās, kur tas ir iespējams, izveidot pēdu kontroles joslas, uz kurām paliek nospiedumi, ja kāds ir šķērsojis šajā konkrētajā vietā valsts robežu. Tāpat arī ir paredzēts atsevišķos posmos uzstādīt fiziskus šķēršļus robežas šķērsošanai, proti, tā saucamos žogus, kuri ir domāti, lai atturētu cilvēkus no robežas šķērsošanas konkrētajā vietā vai arī apgrūtināt netraucētu robežas šķērsošanu. Attiecīgi, ja cilvēks mēģina šajā vietā šķērsot robežu, viņš atstāj nepārprotamas pazīmes, ka tas ir noticis.”
2009. gadā izveidotā Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas komisija darbu plāno pabeigt šogad, tomēr, kā uzsver Ārlietu ministrijā, tas ir atkarīgs no pietiekama finansējuma abu pušu institūcijām un tā, cik ātri savu darbu paveiks dokumentu saskaņošanā tieši neiesaistītās institūcijas.
Pagājušajā nedēļā Latvijas un Krievijas speciālisti veikuši robežas apsekošanu dabā, bet maija beigās un jūnija sākumā Veļikij Novgorodā notiks nākamā demarkācijas komisijas sēde.
„Šodien ir pabeigti demarkācijas fiziskie darbi – ir attīrīta pati robežlīnija, ir uzstādītas pilnīgi visas robežzīmes un visas zīmes, kas ir demarkācijas procesā jāizvieto, bet tas skar tikai pašu robežas līniju, metru uz vienu pusi un metru uz otru pusi, tikai šo konkrēto joslu. Fiziskie darbi ir pabeigti,” stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks.
Savukārt intensīvākie robežjoslas iekārtošanas darbi plānoti turpmākajos gados. Garbars teic, ka vienā gadā paveikt visu vienkārši nav iespējams:
„Pat ja šogad valsts varētu atļauties atvēlēt visu nepieciešamo finansējumu, tīri fiziski nav iespējams tos darbus, kas ir jāizdara, pabeigt vienā gadā. Tāpēc mēs šogad neplānojam prasīt papildu līdzekļus projekta realizācijai, jo tīri fiziski mēs nespēsim to izdarīt. Nākamgad gan budžeta veidošanas procesā mēs prasīsim papildu līdzekļus 2018. gadam, un arī 2019. gadam mēs prasīsim papildu līdzekļus. Ja tas tiks akceptēts, robeža tiks sakārtota 2019. gada nogalē.”
Vienlaikus ar šā gada valsts budžeta pieņemšanu, Saeima pieņēma arī vidēja termiņa budžetu, kurā jau ieplānota nauda Latvijas-Krievijas robežjoslas iekārtošanai. Tomēr, neraugoties uz to, ka austrumu robežas sakārtošana ir noteikta par prioritāru, budžetā rezervēta tikai daļa no šim mērķim nepieciešamajiem līdzekļiem.
„Šogad ir paredzēts un noslēgts līgums par vēl 42 kilometru sakārtošanu. Pagājušā gadā un šajā gadā darbi notiek tajos posmos, kurus mēs uzskatām par īpaši apdraudētiem, tajos posmos, kur mēs sagaidām, ka ir lielāka varbūtība, ka var notikt nelikumīga robežas šķērsošana.
Valsts mums ir piešķīrusi [līdzekļus] šim gadam, 2017. gadam un 2018. gadam. Kopējais finansējums, kas jau ir paredzēts budžeta likumā, ir nedaudz vairāk par 9 miljoniem eiro, bet situācija ir tāda, ka iztrūkstošais finansējums ir 11 miljoni eiro," atzīst Garbars.
Šī iemesla dēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski satraukuši Ministru prezidenta Māra Kučinska izteikumi, ka nākamgad budžeta prioritātes būs veselības aprūpe un izglītība:
„Līdz šim vienmēr kā pirmā prioritāte gāja drošība un šajā sakarā arī tieši austrumu robeža. Tas mani patiešām nepatīkami pārsteidza, es tikai ceru, ka viņš tajā brīdī nepadomāja, ko runā. Bet, ja tā ir, tad mēs ne uz ko nevaram cerēt.”
Deputāts ir pārliecināts, ka būtu vērts apsvērt domu krietni garāka robežjoslas posma aprīkošanu ar žogu. Tas gan nozīmētu arī papildu izmaksas:
„Es personīgi uzskatu, ka žoga garums ir jādubulto. Pašlaik tie ir 92 kilometri, šis garums ir jādubulto, un tam ir jāatrod nauda. Uz mūsu austrumu robežas, kas, protams, ir daudz garāka, bet uz Krievijas robežas žogu var uzstādīt 194 kilometros. Un šis posms ir pilnībā jānoklāj. Lai cilvēki saprastu – tas mūs neaizsargās pret tankiem vai armijas iebrukumu, bet tas mums palīdzēs nodrošināties pret nelegāliem imigrantiem un akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu pār austrumu robežu.”
Ar robežai piegulošo zemju īpašniekiem vēl arvien turpinās sarunas par viņiem piederošo nekustamo īpašumu daļēju atsavināšanu robežjoslas ierīkošanas vajadzībām. Pagājušajā nedēļā Iekšlietu ministrija izskatīšanai valdībā iesniegusi rīkojuma projektus par gandrīz 40 nekustamo īpašumu atsavināšanu, taču kopējais atsavināmo īpašumu skaits būs ievērojami lielāks.
