ĪSUMĀ
- Saldū notika Latvijas Republikas neatkarības dienai veltītais ekumēniskais dievkalpojums un militārā parāde.
- Saeimas svinīgā sēdē, uzrunājot deputātus, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atzīmēja, ka šī svētku reize ir citāda, "ir pienākusi jauna robežšķirtne. Pasaule piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas.".
- Valsts prezidents Egils Levits novēlēja saulainu un skaistu dienu, kā arī šo dienu veltīt domām par Latviju.
- Galvaspilsētā uzrunātie cilvēki norādīja, ka Valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu atzīmē pacilātā un pozitīvā noskaņojumā.
- Daugavpilī 4. maijs aizvadīts Vienības nama Tradīciju mājā kopā ar folkloras kopu „Svātra”.
- Rīgā šogad atkal klātienē notika akcija "Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai!", pie Brīvības pieminekļa jau tradicionāli tika veidota kompozīcija "Ziedu Latvija".
Plkst. 9. Saldus Sv. Jāņa baznīcā notika Latvijas Republikas neatkarības dienai veltītais ekumēniskais dievkalpojums, kurā piedalījās Latvijas vadošo reliģisko konfesiju bīskapi un valsts augstākās amatpersonas.
Plkst. 11 Saldū notika reģionālā militārā parāde. Parādē piedalījās vairāk nekā 900 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un jaunsargu. Gadadienai veltītās parādes dalībniekus un svinīgā pasākuma viesus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") un Saldus pilsētas domes priekšsēdētājs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija).
“Valsts ir nācijas pašnoteikšanās gribas augstākais piepildījums. Latvijas valstiskuma un teritorijas neaizskaramības sardzē stāvat jūs, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji. Jūs sargājat arī mūsu valsts un tautas identitāti un vērtības, pasaules redzējumu, kas izriet no mūsu kultūras un mūsu kopīgi piedzīvotās vēstures. Jūs sargājat Latvijas pilsoņu drošību, mieru un brīvību. Tas ir cēls un svēts uzdevums; tā ir atbildīga misija, ko jūs godam pildāt,” uzrunā militārajā parādē sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Plkst. 12 notika Saeimas svinīgā sēde. Uzrunājot deputātus, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atzīmēja, ka šī svētku reize ir citāda.
“Ir pienākusi jauna robežšķirtne. Pasaule piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas. Kopš 24. februāra civilizētās pasaules attiecības ar Krieviju ir kardināli mainījušās. Apsīcis politiskais kolaboracionisms, ko valstis nereti piekopa ar Putina režīmu ekonomiskā izdevīguma vārdā. Gājusi mazumā strausa taktika, atbilstoši kurai daudz ko izliekas neredzam. Ar šo iebrukumu Krievija – iedomātā un arī reālā Padomju Savienības mantiniece – ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas. Naids, nežēlība un necilvēciskums, kādu Krievija demonstrē Ukrainā, šokē visus,” pauda Saeimas priekšsēdētāja. Taču, kā atzīmēja Mūrniece – ukraiņu tautai šī vēsturiskā robežšķirtne nozīmē jaunu nākotni, kas nepārprotami ir un būs Eiropā un Rietumu civilizācijā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra – mums visiem jāapzinās, ka Ukraina kopš 24. februāra ir konvencionālā karā ar Krieviju, bet visas Baltijas valstis un lielākā daļa rietumvalstu šodien ir hibrīdkarā ar Krieviju.
Tikmēr Valsts prezidents Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" speciālizlaidumā trešdien, 4. maijā, sacīja, ka valsts svētkos viņš Latvijas iedzīvotājiem vēlas novēlēt divas lietas – saulainu un skaistu dienu, kā arī šo dienu veltīt domām par Latviju.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" speciālizlaidumā trešdien, 4. maijā, sacīja, ka Latvijas neatkarības atjaunošana ir otra svarīgākā diena mūsu valsts vēsturē. "Esmu gandarīta, ka pēc ilgāka pārtraukuma Saeimas sēdē būs klāt arī Latvijas neatkarības atjaunotāji. Šo dienu visi sagaidām, vēlreiz pārdomājot, cik būtiska Latvijai ir neatkarība," teica Mūrniece.
Latvijas Radio galvaspilsētā uzrunātie cilvēki norādīja, ka valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu atzīmē pacilātā un pozitīvā noskaņojumā. Patriotismu veicina arī ģeopolitiskā situācija. Viņi uzsver – jābūt pateicīgiem, ka mums ir brīva valsts.
Daugavpilī Neatkarības atjaunošanas dienu pavadīja Vienības nama Tradīciju mājā kopā ar folkloras kopu „Svātra”. Sanākušie dziedāja dziesmas, cepa maizi, kūla sviestu, vārīja ārstniecības augu tējas un lēja vaska sveces.
"Šodien par godu Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkiem mēs esam pulcējušies pie viena kopīga galda, lai runātu par tām vērtībām, kas latvietim ir tik ļoti svarīgas. Šodien mēs godinām galdu kā mājas altāri latvietim, kā vietu, kas vienmēr bijusi svēta. Svinam šo dienu ar dziesmām, meistarklasēm, mācoties cept maizi, iemēģināsim arī sviestu kult," pastāstīja folkloras kopas "Svātra" vadītāja Sarmīte Teivāne.
Rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem 4. maijā bija iespēja apskatīt tematisku pilsētvides noformējumu un apmeklēt daudzveidīgas kultūras norises. Tostarp Rātslaukumā šogad atkal klātienē notika akcija "Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai!".
Pie Brīvības pieminekļa jau tradicionāli tika veidota kompozīcija "Ziedu Latvija".
Savukārt Rēzeknē Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu tradicionāli atzīmēja aktīvā un sportiskā gaisotnē, rīkojot ikgadējo velobraucienu.
Svētku dienas noslēgumā populāras latviešu ģimenes muzicēja dārza svētku koncertā "Dzimšanas diena".
Kas notika 1990.gada 4.maijā?
Vairāk par 1990. gada 4. maija notikumiem:
- 4. maijs. Vēsturiska diena parlamentā – AP deputāti nobalso par deklarāciju.
- ARHĪVU KADRI: Neatkarības atjaunošana 1990.gada 4.maijā.
-
VĒSTURISKI FOTO: Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana 1990. gada 4. maijā.
-
4. maijs. «Komunālais blūzs», radioaparāts «Abava» - dzīve 1990.gadā.
-
4. maijs. Caur sāpīgām mācībām ekonomikā pretī lielākai labklājībai.
-
Vēsture 1 minūtē: 1990. gada 4.maijs – Latvijas neatkarības atjaunošanas diena.
-
Lūgšanas, gaviles un prieka asaras. Aculiecinieki par 1990.gada 4.maiju.
KONTEKSTS:
1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā Padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990. gada 4. maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Latvijas neatkarības atjaunošanas de facto gadadiena tiek atzīmēta 21. augustā, kad beidzās pārejas periods neatkarības atgūšanai, ko noteica 1990. gada 4. maija deklarācijā.