Apvienoto Nāciju Drošības padome, izveidota pēc Otrā pasaules kara, ir viena no ANO galvenajām organizācijām un atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu pasaulē. To veido 15 valstis, no kurām piecas ir pastāvīgās padomes locekles, bet pārējās 10 periodiski tiek pārvēlētas. Pastāvīgi pie ANO Drošības padomes galda sēž ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Krievija un Ķīna, lielvaras, kuras uzskatīja par Otrā pasaules kara uzvarētājam un spēcīgākajām valstīm.
Nepastāvīgās locekles konkursa kārtībā ievēl uz diviem gadiem, un līdz šim no Baltijas tas ir izdevies Lietuvai.
Arī Latvija vēlas pievienoties Drošības padomei, ir izvirzījusi savu kandidatūru un jau gatavojas šim ceļam.
“Es domāju, ka mums nav jābūt pieticīgiem. Mūsuprāt, nelielas valsis var dot savu artavu pasaules attīstībā. Varbūt tas skan nedaudz ar patosu. Skatāmies uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju, ar savu digitālo attīstību viņi rāda piemēru visai cilvēcei.
Mēs šeit esam diezgan aktīvi, diezgan vokāli, un mēs ceram, ka 2025. gadā, kas varbūt šķiet nedaudz tālu, bet ANO izpratnē ir tāda parītdiena, mēs ceram, ka mēs varēsim mūsu diplomātijas vēsturē ielikt vēl vienu nopietnu izaicinājumu,”
stāstīja Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.
Vācijas vēstnieks ANO Kristofs Hoisgens uzsvēris, ka Vācija vēlas, lai Latvija padomē būtu.
“Mēs jau iepriekš esam pieredzējuši ANO Drošības padomē to, ka valsts svars un nozīme nav tieši saistīta ar tās izmēru vai iekšzemes kopprodukta lielumu. Viss ir atkarīgs no valsts iesaistīšanās, aktivitātes, diplomātu darba. Manuprāt, tieši mazai valstij būt par daļu no Drošības padomes ir ļoti svarīgi, jo tā var sevi parādīt. Latvijai noteikti ir īpašas ārpolitikas intereses un Drošības padomē tās var veicināt. Vācija katrā ziņā būtu ieinteresēta, lai Latvija te būtu,” sacīja Hoisgens.
Latvija uz šo vietu konkurēs no Austrumeiropas grupas, un tās sāncense būs Melnkalne. Tas nozīmē, ka Latvijai jau laikus būs jāizvērš pamatīga lobēšanas kampaņa, lai pārliecinātu ANO dalībvalstis to atbalstīt. Gluži kā to pašlaik dara Igaunija, kura sacenšas ar Rumāniju un jau 7. jūnijā gaida balsojumu.
Igaunijas mediji raksta, ka valdība cenšas sazināties vismaz ar vienu ANO dalībvalsti dienā. Prezidente Kersti Kaljulaida pati personiski jau viesojusies ANO un izmantoja arī neseno vizīti Krievijā, lai prezidentam Vladimiram Putinam atgādinātu par šo vēlmi.
“Tikai daļa no mūsu drošības nāk no militārajiem spēkiem, NATO, Eiropas Savienības, taču lielākā tiesa – no starptautiskos likumos balstītas pasaules kārtības un savstarpējām valstu sarunām. Ja tas izjūk, un šobrīd tas viss nav labākajā formā, tad būs lielas problēmas. Esot daļai no Drošības padomes, ir iespēja to ietekmēt,” uzsvēra Igaunijas vēstnieks ANO Svens Jurgensons.
Igaunija Drošības padomē dienas kārtībā cer uzturēt vairākas tēmas – starp tām ir arī kiberdrošība, vide un starptautiskos likumos balstīta pasaules kārtība.
Tiesa, ANO Drošības padome saņem daudz kritikas par to, ka piecas lielvaras, kas nosaka toni un drīkst izmantot veto tiesības, dažādo uzskatu dēļ nespēj atrisināt daudzus asiņainus un ieilgušus pasaules konfliktus, piemēram, Sīrijā, Jemenā un citur. Tāpēc ANO runā par neērtajām Drošības padomes reformām. Arī Baltijas valstu vēstnieki piekrīt šim vērtējumam, tomēr atzīstot, ka pat šajos apstākļos atrašanās pie diskusiju galda ir iespēja izcelt jautājumus, kas citādi paliktu noklusēti, piemēram, Baltijai svarīgais konflikts Ukrainā.
“Šajā organizācijā noteikti daudz ko var uzlabot, ir daudz visādu trūkumu, nepilnību, nekas nav perfekts šajā pasaulē, bet noteikti pasaule bez ANO būtu daudz nedrošāka, neskaidrāka un haotiskāka,” uzsvēra Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.
