Pie Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ''Latvenergo'' kukuļošanas lietā iesaistītie un viņu advokāti sāka pulcēties īsi pirms desmitiem. Viņu vidū arī bijušais energokoncerna prezidents Kārlis Miķelsons, kurš apsūdzēts par kukuļņemšanu lielā apmērā un naudas atmazgāšanu
Miķelsons gan atvairās komentēt apsūdzību un tiesvedību: “Nekādu komentāru. No manis nekādu komentāru nebūs. Paldies un visu labu!"
Tikai nedaudz runīgāks izrādījās viņa bijušais biznesa partneris Andris Deniņš: "Es domāju, ka valsts smagi atbildēs par to. Smagi! Viss, man vairāk nav, ko komentēt!"
Arī pārējo apsūdzēto komentāri bija teju vienādi – neteikt neko. Šādu taktiku izvēlējās gan bijušais energokoncerna viceprezidents Ēriks Meļķo, gan Miķelsona znots Kristaps Štrauss, kā arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kurš lietā apsūdzēts par kukuļdošanu lielā apmērā, tomēr tiesā izvēlējies aizstāvēt pats sevi.
“Es piecas reizes esmu teicis žurnālistiem – es ar žurnālistiem nerunāju un komentārus nesniedzu,” paziņoja Livanovičs.
"Kāda var būt attieksme – negatīva, protams," pauda Meļko.
Lielākoties atklātas sēdes
Pirmajā sēdē lemts arī par mediju dalību iztiesāšanā – tiesa atļāva žurnālistiem atrasties sēdē, bet liedza filmēt un ierakstīt audio.
Tiesnesis Andis Celms skaidro, kāpēc tiesneša palīdze pirms sēdes sākuma mudināja medijus pamest zāli: “Parasti kārtība ir, ka ielaiž visus dalībniekus. Kas attiecas uz masu medijiem, viņiem ir jāpiesaka lūgums par filmēšanu un audio. Radās cilvēciskais faktors vai nesaprašanās.”
Tomēr viss process atklāts nebūs. Vismaz dažas sēdes noteikt par slēgtām lūdza cietušā - “Latvenergo” - advokāte. “Kad tiks pārbaudīti pierādījumi, kas ir saistīti ar komeercnoslēpumu, katrā atsevišķā gadījumā tiesa pieņems lēmumu konkrēto tiesas sēdi noteikt par slēgtu, tad žurnālisti, arī rakstošie, nevarēs būt klāt.”
Piektdien, 19.janvārī, tiesas sēdē galvenokārt tika skatīti pušu iesniegumi, lūgumi un noraidījumi. Tiesa nolēma, ka sēdes, kur saskaņā ar likumu nav jābūt klāt obligāti, savas intereses caur advokātu starpniecību varēs pārstāvēt trīs apsūdzētie: ārvalstu pilsoņi Mehdi Hadži Džavads un Roberto Gerosa, kuri apsūdzēti par tirgošanos ar ietekmi. Līdzīgi vairumu sēžu varēs neapmeklēt arī Jevgenijs Levins, kuram apsūdzība celta par tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu.
Negaida ātru rezultātu
Lai gan puses uzsver, ka vēlas iespējami ātru lietas izskatīšanu, prokurore Viorika Jirgena par to ir skeptiska: “Es domāju, ka galarezultāts nebūs tik ātrs kā es, tiesājamie un sabiedrība gribētu. Noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ilgstošā laikā. Tas ir sarežģīts, juridiski sarežģīts. Es esmu norādījusi, ka ir vajadzīgi 93 liecinieki. Cik es saprotu, arī apsūdzētie piesaka savus lieciniekus. Tā kā tas vien parāda, ka
tik ātri nonākt pie pozitīva rezultāta nevarēs.
Cik es zinu, trešā daļa ir ārvalstnieki. Kā zinu no pieredzes, tad ātri tas nevar būt, jo tur jāievēro aicināšanas kārtība un citi iemesli.”
Apsūdzības rakstu prokurore piektdien nolasīt nepaspēja. Tas plānots 2.februārī.
KONTEKSTS:
Tā dēvētajā “Latvenergo” korupcijas pamatlietā kopumā 12 personām izvirzītas apsūdzības par kukuļņemšanu lielā apmērā (kopumā četriem miljoniem eiro), noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Notikumi, par kuriem celtas apsūdzības, risinājušies no 2004. līdz 2010.gadam un ir saistīti ar 2.termoelektrocentrāles rekonstrukcijas projektu – tas sadārdzinājās par vairāk nekā 36 miljoniem eiro.
Starp apsūdzētajiem ir bijušais “Latvenerego” prezidents Kārlis Miķelsons, viceprezidents Aigars Meļko, TEC-2 rekonstrukcijas projekta direktors Ēriks Priednieks, kā arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs. Uz apsūdzēto sola arī divi ārvalstu uzņēmēji un vēl virkne cilvēku, kurus apsūdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, tostarp profesors Andris Deniņš, Miķelsona znots Kristaps Štrauss un vēl trīs personas, kas tiek raksturotas kā atmazgāšanas shēmu profesionāļi.
Neraugoties uz aptuveni 36 miljonu eiro sadārdzinājumu termoelektrostacijas TEC-2 rekonstrukcijās, "Latvenergo" kavējās pieteikties lietā par cietušo, gan noliedzot, ka šādi uzņēmums mēģina pasargāt bijušo vadību. Taču vēlāk pēc žurnālistu intereses un konsultācijām ar ekonomikas ministru "Latvenergo" pieteicās par cietušo šajā lietā.
