Latvijas Kristīgo skolotāju asociācijas vēstuli parakstījuši 198 pedagogi, kuri prasa Saeimai neratificēt pievienošanos tā dēvētajai Stambulas konvencijai, uzskatot, ka tas apdraudētu gadsimtiem pastāvējušā ģimenes modeļa turpmāko pastāvēšanu, informēja LETA.
Vēstulē pausts, ka Stambulas konvencija "uzliek par pienākumu skolās īpaši aizsargāt un izglītot par netradicionāli orientētām personām, kā arī sodīt un izskaust tradicionālo ģimenes attiecību modeli, padarot pavisam nelielu sabiedrības grupu "vienlīdzīgāku"’ par citiem un tādā veidā programmējot un uzspiežot mūsu bērniem un visai sabiedrībai pilnīgi citas vērtības un ģimenes modeli".
Skolotāji uzskata, ka tautai kritiskajā demogrāfiskajā situācijā ģimenes modeļa transformācija var būt liktenīga tautas izdzīvošanai. Stambulas konvencijas ratifikācijas gadījumā, kā uzskata vēstuli parakstījušie skolotāji, notiks gadsimtiem pastāvējušā ģimenes modeļa maiņa, kas nozīmējot visas tautas un sabiedrību veidojošās pamatšūnas - ģimenes - degradāciju un demontāžu, vēstīja LETA.
Kristīgo skolotāju asociācijas pārstāve Elita Kleinhofa-Prūse Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” skaidroja, ka skolotāji noteikti atbalsta cīņu ar vardarbību pret sievietēm, bet skolotājiem bažas rada tas, ka konvencijā pieminētas ne vien tradicionālās ģimenes, bet arī, piemēram, transpersonas, pretējā dzimuma apģērba nēsātāji, un tad skolotājiem būtu arī viņi jāpiemin mācību stundās.
Centra „Marta” direktore Iluta Lāce raidījumam “Pēcpusdiena” savukārt skaidroja, ka konvencija tieši runā par stereotipiem un vēršas pret stereotipiem, pret idejām un paražām, kas uztur vardarbību, nereti vainojot pašu upuri.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komitejā bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.
Šobrīd vienīgais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks, kas konvenciju atbalsta, ir “Vienotība”. Līdz ar to šajā Saeimas sasaukumā, visdrīzāk, konvencijas ratificēšanai balsu nepietiks.
Zaļo un zemnieku savienība pēc katoļu arhibīskapa vizītes Saeimā nolēma neatbalstīt Stambulas konvencijas tālāku virzīšanu. Nacionālā apvienība neatbalsta konvencijas ratifikāciju, jo uzskata, ka jau tiek ieviesti vardarbību ierobežojoši un novērsoši pasākumi, un šis darbs arī turpināsies.
Šobrīd Stambulas konvenciju ir parakstījušas 46 valstis, taču ratificējušas – 28. Pēdējā konvenciju ratificējusi Šveice, kas to paveica pagājušā gada nogalē.
Vēl 2016. gadā Latvija bija pēdējā Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr pērn pēc asām diskusijām valdība nolēma parakstīt šo konvenciju. Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija pauda bažas par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ. Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču. Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji.
