ĪSUMĀ:
- Ārlietu ministra ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos tiek skatīts Latvijas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē;
- Ziņojumā uzmanība tiek pievērsta galvenajiem starptautiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Latvija;
- Latviju uztrauc Krievijas agresīvās darbības Baltijas apkārtnē, kā arī "Nord Stream 2" būvniecība;
- Ķīna kļuvusi par nozīmīgu starptautisku spēlētāju, radot gan izaicinājumus, gan arī iespējas;
- Klimata izmaiņu rezultātā par globālās konkurences zonu kļūst Arkitka;
- Draudus Latvijas drošībai rada arī notiekošais Āfrikā un Persijas līča reģionā;
- Ārpolitikas debates parlamentā notiek jau vairākus gadus;
Krievija turpina mēģinājumus mainīt starptautisko attiecību kārtību
Ārlietu ministra ziņojumā uzsvērts, ka Krievija turpina mēģinājumus mainīt starptautisko attiecību kārtību, nevairoties no konfrontācijas ar Rietumiem un stiprinot sadarbību ar autoritāriem režīmiem citur pasaulē. Krievijas darbība ārpolitikā un tās Eiropas vēstures notikumu revizionistiskā interpretācija rada papildu bažas par pieaugošiem riskiem starptautisko tiesību normām un esošajai politiskajai kārtībai.
Krievijas delegācijas darbības atjaunošana Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā iedragāja Eiropas Padomes autoritāti un bija pretrunā ar tās pārstāvētajām vērtībām un principiem, nav devusi uzlabojumus cilvēktiesību situācijai Krievijā vai veicinājusi progresu konflikta noregulējumā Ukrainā un Minskas vienošanos izpildē. Latvijai nav pieņemama "Nord Stream 2" projekta infrastruktūras attīstība, kas parāda Krievijas centienus nostiprināt Eiropas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas. Krievija turpina attīstīt spēkus Rietumu kara apgabalā, tādējādi turpinot uzturēt militāro spriedzi reģionā.
Ministrija norāda, ka tāpat šajā kontekstā jāseko līdzi Krievijas un Baltkrievijas militārajai sadarbībai.
Latvijas interesēs ir vienota Eiropas Savienības un NATO izpratne par aizsardzības un drošības jautājumu risināšanu Eiropā. No atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu puses izskan aicinājums izvērtēt jaunas Eiropas aizsardzības arhitektūras veidošanu, paredzot kopējas drošības telpas izveidi ar Krieviju, un sankciju pārskatīšanu.
Apstākļos, kad Krievija nemaina savu agresīvo politiku un pārkāpj starptautiskās tiesības, kvalitatīvi jaunu attiecību veidošana ar Krieviju, tostarp drošības jomā, būtu pretrunā ar Latvijas un sabiedroto principiem.
Latvija turpina paust bažas par gāzes cauruļvada projekta "Nord Stream 2" īstenošanu, kas palielinās Eiropas Savienības enerģētisko atkarību no viena piegādātāja. ASV, norādot uz nepieciešamību aizsargāt Eiropas enerģētikas nozares integritāti, ir noteikušas sankcijas pret uzņēmumiem, kas būvē "Nord Stream 2" cauruļvadus. ASV lēmums ir nopietns signāls Eiropas Savienības dalībvalstīm un to uzņēmumiem, kuri piedalās "Nord Stream 2" projekta attīstībā par šī projekta negatīvajām ģeopolitiskajām sekām. Latvija arī turpmāk iestāsies par transatlantiskā dialoga nepieciešamību, veicinot to arī enerģētikas jautājumos.
Tāpat Baltijas reģiona galvenie drošības izaicinājumi ir Krievijas militāro spēju stiprināšana un militāra rakstura provocējošas darbības, teikts ziņojumā. Tās parāda Krievijas vēlmi gūt priekšrocības sāncensībā ar NATO. Lai gan reālu incidentu iespējamība šobrīd vērtējama kā zema, ņemot vērā augsto politiskās varas centralizāciju Krievijā un nemainīgās ambīcijas kontrolēt savas kaimiņvalstis, reģiona drošības situācija var mainīties salīdzinoši īsā laikā.
Krievija koncentrē plaša spektra militārās spējas un bruņojumu Kaļiņingradā un Rietumu kara apgabalā, bet mācībās izspēlē jūras ceļu bloķēšanu.
Latvija turpina saskarties ar hibrīdā apdraudējuma radītajiem izaicinājumiem, kad līdzās militāriem līdzekļiem un to izmantošanas draudiem tiek izmantoti dažādi nemilitāri instrumenti, tostarp kiberuzbrukumi, plašas informācijas kampaņas, dezinformācijas izplatīšana, ekonomiskais spiediens un izlūkošanas un drošības dienestu operācijas. Informācijas tehnoloģijas, kurām ir strauji pieaugoša ietekme politiskajos, ekonomikas un sociālajos procesos, tiek aktīvi izmantotas ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi vājināt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības, kā arī izaicināt noteikumos balstīto starptautisko kārtību.
Ziņojumā atzīts, ka Latvijas un Krievijas sadarbība notiek jomās, kuras nav pakļautas sankciju ietekmei, piemēram, transports, loģistika, pārrobežu sadarbība, cīņa pret organizēto noziedzību un nelegālā migrācija. Sadarbību notiek arī jomās, kas tuvina cilvēkus – universitāšu sadarbība, pārrobežu sadarbības projekti, kultūras projekti ne tikai lielajās Krievijas pilsētās, bet arī attālākos reģionos, kā arī žurnālistu apmācības programmas.
Principiālas pretrunas ar Ķīnu
Ķīna jau vairākus gadu desmitus ir viena no straujāk augošajām pasaules ekonomikām, un pēdējos gados tā starptautiski spēlē arvien nozīmīgāku lomu. Ķīnas pieaugošā iesaiste globālajos procesos rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus, atzīts ziņojumā. Aizvadītā gada laikā attiecības starp ASV un Ķīnu ir kļuvušas arvien saspīlētākas. Šīs pretstāves priekšplānā ir tirdzniecības sarunas un savstarpēja tarifu celšana. Taču aiz šīm domstarpībām slēpjas dziļākas principiālas pretrunas ne tikai ar ASV, bet arī ar pārējo Rietumu pasauli, un tās aptver gan cilvēktiesību jautājumus, gan drošības jautājumus augsto tehnoloģiju jomā, tostarp 5G attīstībā, gan arī citas sfēras. Tās sakņojas Ķīnas īstenotajā ekonomiskajā, politiskajā un militārajā attīstības modelī, kas līdz ar šīs valsts izmantotajiem starptautiskās ietekmes instrumentiem iegūst globālas aprises, teikts ziņojumā.
Ņemot vērā Ķīnas pieaugušo globālo ietekmi, ministra ziņojumā norādīts, ka
Pekinas īstenotā starptautiskā politika rada izaicinājumus eiroatlantiskajai drošībai un vērtībām.
"Ķīna savās globālajās aktivitātes ir pietuvojusies eiroatlantiskajai telpai, intensīvi investējot Eiropas kritiskajā infrastruktūrā, ar dažādiem līdzekļiem iegūstot kontroli pār uzņēmumiem un palielinot savu klātbūtni Arktikā un Āfrikā, kā arī aktivitātes kibertelpā. NATO jāturpina novērot un analizēt izmaiņas drošības vidē, lai nodrošinātu organizācijas pamatuzdevumu nepārtrauktu īstenošanu. Ķīnas īstenotā “Joslas un ceļa” iniciatīva ir skatāma plašāk nekā tikai infrastruktūras projekts, kas savienotu Ķīnu ar pārējiem pasaules ekonomikas centriem. Infrastruktūras attīstība ir tikai viena no projekta dimensijām, kurai līdzi nāk ciešāka ekonomiskā un politiskā sadarbība ar Ķīnu. Eiropas Savienības līmenī nepieciešams veidot visaptverošu analīzi un vidēja un ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz šo apjomīgo projektu un tā īstenošanas ietekmi visās dimensijās," norādīts ziņojumā.
Arktika kļūst par globālās konkurences zonu
Ārlietu ministra ziņojumā atzīmēta arī arvien pieaugošā klimata izmaiņu un Arktikas reģiona nozīme. "Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme Arktikā norisinās straujāk nekā citur pasaulē. Arktikai strauji sasilstot, pastiprināti kūst ledāji un mūžīgā sasaluma zonas, kas izraisa vēl straujāku temperatūras pieaugumu reģionā un ietekmē klimata pārmaiņas pāri Arktikas robežām, arī Latvijā. Vienlaikus šie procesi ietekmē Arktikas reģiona ekonomisko potenciālu, paverot iespējas kuģošanas un transporta tīklu attīstībai un pieejai vērtīgiem zemes resursiem. Līdz ar to Arktikas reģions kļūst par globālās konkurences zonu un pieaug tā ģeopolitiskā nozīme, kas palielina arī drošības riskus reģionā. Apzinoties klimata pārmaiņu seku nopietnību un Arktikas pieaugošo stratēģisko nozīmi,
Latvija uzmanīgi seko attīstībai reģionā un iestājas par starptautisku un caurredzamu pieeju Arktikas jautājumu risināšanā," teikts ziņojumā.
Rinkēvičs ziņojumā uzsver, ka, parādoties jauniem globāliem un klimata izaicinājumiem, ir jāmodernizē Eiropas Savienības budžets, veicinot konkurenci un inovācijas un mainot struktūru un fokusu finansējumu sadalē. Tiek prognozēts, ka finansējums tiks palielināts drošības, migrācijas, klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanai, pārrobežu projektiem, kā arī digitalizācijai, inovācijām un pētniecībai. Paredzēts, ka ar klimata politiku saistītie izdevumi caurvīs Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un sasniegs vismaz 25% no visiem izdevumiem.
Saskaņā ar Parīzes nolīgumu visām dalībvalstīm, arī Eiropas Savienībai, līdz 2020. gada sākumam ir jāiesniedz ANO savas ilgtermiņa klimata stratēģijas laikaposmam līdz 2050. gadam, atgādināts ziņojumā. Ņemot vērā ASV lēmumu izstāties no Parīzes nolīguma 2020. gada novembrī, Eiropas Savienības interesēs ir īstenot vienotu un ambiciozu klimata politiku. 2019. gadā Eiropas Savienības dalībvalstu starpā notika vairākas diskusijas ar mērķi vienoties par klimata neitralitātes sasniegšanu Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam. Latvija atbalsta šo mērķi, un klimata jautājumi arī būs viena no Eiropas Savienības daudzgadu budžeta prioritātēm. Nacionālā līmenī ir būtiski ņemt vērā klimata un ilgtspējas aspektus visās nozaru politikās un investīciju prioritātēs un šajā jomā īstenot pārnozaru pieeju. Īpaši svarīgi ir veicināt pētniecību un inovācijas šajā jomā, pausts Rinkēviča ziņojumā.
Āfrika, Persijas līča reģions un "Brexit"
Ziņojumā pievērsta uzmaība arī Āfrikai, kur rodas aizvien jauni izaicinājumi. Daudzviet kontinentā sastopamā vājā ekonomiskā attīstība, bezdarbs, grūtības nostiprināt stabilu un tiesisku valsts pārvaldības modeli, fiskālās krīzes un klimata pārmaiņu radītās sekas līdztekus ar dažāda mēroga konfliktu radīto drošības situācijas nestabilitāti kontinentā veido auglīgu augsni ne tikai teroristisku grupējumu darbībai, bet arī nelegālajai migrācijai.
Šie apstākļi rada tiešu drošības apdraudējumu Eiropas Savienībai, tostarp arī Latvijai.
Tāpat Rinkēviča ziņojumā teikts, ka tālejošas sekas globālā mērogā varētu būt notikumu eskalācijai Persijas līča reģionā. Tādēļ svarīgākais ir saspīlējuma mazināšana, lai varētu rast ilgtspējīgu risinājumu Irānas kodolprogrammas, ballistisko raķešu attīstīšanas programmas un agresīvās reģionālās politikas jautājumam.
Savukārt Latīņamerikas reģiona drošības izaicinājumus rada ne tikai sociālo un politisko problēmu saasināšanās, bet arī tas, ka Venecuēla jau ilgstoši atrodas smagā politiskā, ekonomiskā un humanitārā krīzē, kā arī saskaras ar demokrātijas un cilvēktiesību izaicinājumiem.
Vēl daži no izaicinājumiem Latvijas ārpolitikai rodami pašā Eiropas Savienībā: ieilgusī Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb "Brexit", dažādie viedokļi par aizsardzības un drošības politiku, kā arī stagnācija paplašināšanās jautājumā, piemēram, iestāšanās sarunu atlikšana ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, mazina Eiropas Savienības nozīmīgumu starptautiskajā politikā. Tas viss norāda, ka Eiropas Savienība, tās dalībvalstīm un jaunajai Eiropas Komisijai būs jāpieliek papildu pūles konkrētu rezultātu sasniegšanai. Līdz ar ieilgušo "Brexit" un šī procesa iespējamo ietekmi uz procesiem Eiropas Savienībā un Eiropas vienotības ideju kopumā Eiropas Savienībai neizbēgami ir jāiziet cauri sava veida pārkārtošanās procesam. Tas, summējoties un pārklājoties ar globālajām norisēm, padara kopainu vēl komplicētāku, pausts ministra ziņojumā.
Ziņojumā vēl norādīts, ka 21. gadsimtā starptautiskie izaicinājumi kļūst aizvien komplicētāki: tradicionālajiem politikas, drošības un ekonomikas jomas jautājumiem parādās jaunas dimensijas, kuras saistītas ar globalizāciju, jauno tehnoloģiju attīstību un jaunajām informācijas aprites platformām. Izplūstot robežām starp militāriem un nemilitāriem draudiem, būtiskāku lomu ārpolitikā ieņem jaunās tehnoloģijas, kas ietver gan jaunos medijus un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (5G ekosistēmas), gan bruņojuma kontroles augsti tehnoloģiskus risinājumus un pieaugošo mākslīgā intelekta nozīmi.
Rinkēvičs: Visa plašā pasaule ir liela, smaga asara
Ziņojums ceturtdien, 23. janvārī, tiek skatīts Saeimā un debates ārlietu ministrs atklāja citējot Jāņa Poruka dzejas vārdus: "Un visa plašā pasaule ir liela smaga asara", norādot, ka tie trāpīgi izsaka esošos saspīlējumus globālajā drošības situācijā.
"Latvijas ieskatā samilzušo pretrunu risinājums ir panākams tikai diplomātiskā ceļā," uzsvēra Rinkēvičs.
Runājot no Saeimas tribīnes, ministrs nosauca Latvijas ārpolitiskās doktrīnas sešus punktus. "Pirmkārt, aktīvi veidot Eiropas Savienību kā ģeopolitisku spēlētāju, kas spēj ietekmēt gan globālus, gan reģionālus procesus. Eiropas Savienībai ir jākļūst par vērtību, klimata un drošības lielvaru. Mums ir jāspēj projicēt stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Eiropas Savienībai ir jāattīsta sava drošības kapacitāte. Otrkārt, Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais sabiedrotais gan politiskos, gan ekonomiskos, gan drošības jautājumos. Bez ASV klātbūtnes nedz Eiropas, nedz Baltijas, nedz Latvijas drošība nav iespējama. Mēs darīsim visu, lai stiprinātu transatlantisko saiti ar ASV un Kanādu. Mēs atbalstīsim tās iniciatīvas, kas veicina sadarbību ar mūsu Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un Eiropu; lielu potenciālu redzam, piemēram, Trīs Jūru iniciatīvā. Treškārt, Latvija stingri iestājas par starptautisko tiesību un likuma varas principu ievērošanu starptautiskajās attiecībās. Ceturtkārt, mēs iestājamies par visaptverošu politisko un ekonomisko sadarbību Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā. Piektkārt, mēs veicinām stabilitātes un drošības telpas izvēršanu gan Eiropas Austrumu, gan Dienvidu kaimiņreģionos. Mēs atbalstām gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanos, ja tiek izpildīti visi kritēriji, un ticam, ka tas nāk par labu mums un kandidātvalstīm. Visbeidzot, mēs esam gatavi sadarbībai ar valstīm, ar kurām mums ir būtiskas domstarpības, jo ticam, ka atklāts un godīgs dialogs, kas ir balstīts savstarpējā cieņā un atbilst pušu interesēm, ir pamats attiecību veidošanai. Tas nenozīmē kompromisus principiālos jautājumos," teica Rinkēvičs.
Uzrunā viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienība nekļūs par vēsturisku artefaktu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Latvijai būs aktīvi jāstrādā, lai panāktu labvēlīgus nosacījumus Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, taču, lai piesaistītu būs jābūt radošākiem un aktīvākiem. Vēl Rinkēvičs uzsvēra cīņu ar finanšu noziegumiem, norādot, ka Latvijā aizvadītais gads bijis rīcības gads. "Moneyval vērtējumā līdzšinējais darbs vērtēts ar plus zīmi. Ceram, ka tā tiks vērtēts arī turpmāk. Jāpieliek pūles atklāt un apturēt šādas naudas plūsmas," pauda ministrs.
Ārpolitikas debates parlamentā jau vairākus gadus
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu iekļauj izskatīšanai Latvijas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
Saeimas sēdē, skatot minēto ziņojumu, sākumā vārdu dod ārlietu ministram un pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm var runāt vienīgi ārlietu ministrs. Sekot debatēm klātienē tiek aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki.
Izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas paredz ārpolitikas debašu rīkošanu, ar Saeimas lēmumu tika veiktas 2010. gada rudenī.
