“Esam apņēmušies nevis atvest 531 bēgli, bet gan pārvietot 531 personu. Pamatideja ir atbalstīt un palīdzēt Itālijai un Grieķijai, atslogojot administratīvo kapacitāti, ar ko tās netiek galā, (..) taču tas nenozīmē, ka visi, kas nonāks Latvijā, šeit paliks. Tikpat labi kāda daļa var nekvalificēties bēgļa statusam un tikt izraidīta,” skaidroja Kozlovskis.
Kozlovskis atgādināja - lai gan, ierodoties Eiropā, visi patvēruma meklētāji izies sākotnējo drošības pārbaudi, gala lēmums par statusa piešķiršanu paliks Latvijas drošības iestāžu ziņā. Ja būs pamatotas bažas vai aizdomas, ka persona nav bēglis vai nekvalificējas statusam kādu drošības apsvērumu dēļ, patvēruma meklētājs tiks izraidīts vai nu uz izcelsmes valsti vai uz kādu no bēgļu nometnēm.
Izraidīto vietā uz Latviju netiks nosūtītas citas personas, apstiprināja Kozlovskis.
Runājot par bažām, ko rada bēgļu uzturēšanās Latvijā, ministrs norādīja, ka “Mucenieki” darbojas kopš 1999.gada, un līdz šim neviens policijas izsaukums saistībā ar cilvēkiem, kas tur dzīvo, nav reģistrēts. Viņš gan nenoliedz, ka situācija mainās, taču apliecināja - valsts drošības dienesti strādā pietiekami labi, lai iedzīvotājiem nebūtu jāraizējas.
Pēc Kozlovska teiktā, dienestu efektivitāti apliecinot arī Valsts policijas īstenotā mācību trauksme, pēc kuras katram policistam bija jāierodās savā darba vietā. Rezultātā darba vietā divu stundu laikā ieradās vairāk nekā 70% policistu. "Pirmajam mēģinājumam tas ir labs rādītājs," norādīja ministrs.
Viņš gan paskaidroja, ka reālu terorisma draudu gadījumā, par ko gan šobrīd nav pamata raizēties, situācijas risināšanu uzņemtos īpaši apmācītā specvienība "Omega" un sevišķo uzdevumu bataljons. Kā arī solidaritātes programmu ietvaros Latvija saņemtu atbalstu no kaimiņvalstīm.
Ziņots, ka Iekšlietu ministrija arī iepriekš norādījusi, ka pēc teroraktiem Parīzē radikālas izmaiņas migrācijas politikā un bēgļu krīzes risināšanā Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā nav gaidāmas.
Plāna mērķis ir izveidot Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai un pilnveidot bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālekonomisko iekļaušanu sabiedrībā. Kopējās plāna izmaksas tiek lēstas ap 15 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš ne reizi vien atlika IeM sagatavotā rīcības plāna skatīšanu. Koalīcijā bija vērojamas domstarpības gan par kopējo summu, kādu Latvija grasās tērēt patvēruma meklētāju sistēmas pilnveidei, gan arī par bēgļu pabalsta apmēru. Tagad koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.