„Eiroprojektā mēs esam piecas darba grupas, kuras intensīvi strādājam pie katras detalizētās darbības, kā to izdarīt efektīvāk un vienkāršāk,” bilst eiroprojekta vadītāja, „no savas puses varu teikt, ka darba grupā, kas strādā ar normatīvajiem aktiem, par 80% darbi jau ir paveikti."
Privātajam sektoram procesā darbs ar dokumentiem nav. Tā visi darbi ir saistīti ar informāciju sistēmām un to pārprogrammēšanas plānošanu. Sarežģītākais būšot pārprogrammēt kases aparātus. „Eirodarbi” vienam kases aparātam ir aptuveni 20 minūtes un izmaksas - septiņi lati. Otras lielais dabrs, kā vērtē eiro ieviesēji, ir ar cenu zīmju veidošana, lai no 1.oktobra cenas veikalos mēs redzētu jau divās valūtās.
Jānis Platais atzīst, ka pievienošanas process eirozonai notiek jau ilgu laiku. Principā jau pirms 10 gadiem lēmums par eiro ieviešanu tika pieņemts un nofiksēts. Pēdējā brīdī tagad iesākt anti-kampaņas eksperti vērtē kā lieku laika un spēka resursu šķiešanu, kas tikai varētu apgrūtināt administratīvo valsts darbu.
Jānis Platais izsakās, - ja salīdzinām iedzīvotāju noskaņojumu par eiro ar pagājušā gada rudeni, atbalsts ir audzis par desmito daļu. No 28% uz 38%.
„Arī citās valstīs sākuma atbalsts nav bijis liels, un tas ir saistīts ar sākotnēju neizpratni un informācijas trūkumu. Arī vācieši, piemēram, pirms eiro ieviešanas bija ārkārtīgi nobijušies. Bet, kad jau tas tika ieviests, viņi kļuva par vieniem no lielākajiem eiro atbalstītajiem, un arī joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju tāda ir.”
Dace Kalsone skaidro, kā ir strādāt ar sabiedrības informēšanu un tikt galā ar eiroskepsi: „Semināros mēs aicinām cilvēkus jautāt, kas ir tas, ko viņi nesaprot. Biežākais jautājums ir - kas notiek ar manu algu un pensiju pēc tam? Mēs sakām, ka nekas nenotiek. Jūs saņemsiet to pašu vērtību, tikai eiro. Liels jautājums ir arī par kursu. No padomju laikiem ir iesakņojušies aizspriedumi par valūtas maiņu, kad iedzīvotāji tās gaitā zaudē. Katrā semināra no pilsētas uz pilsētu ir dažāda cilvēku attieksme pret eiro," vērtē Kalsone: „Ir pilsētas, kur interesē jau praktiski jautājumi, bet ir tādas, kur vēl jākliedē aizspriedumi.”
Līdz 14. jūnijam vēl ir laiks paveikt pēdējos darbus eiroprojekta dokumentu izstrādē, lai no 1. jūlija līdz 1. oktobrim varētu ritēt aktīvākais darbs pie eiro ieviešanas.
