Eirozonā – viltojumu skaita pieaugums
Pērn uz 1 miljonu īstu banknošu apgrozībā bija 16 viltotas naudas zīmes. Tas ir neliels kāpums salīdzinājumā ar 2022. gadu un 2021. gadu, kad uz 1 miljonu īstu banknošu apgrozībā bija attiecīgi 13 un 12 viltotas naudas zīmes, informēja Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.
"Lai arī viltojumu skaits saglabājas zems, nelielais pieaugums liecina, ka Eirosistēma (Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas) nevar "dusēt uz lauriem" un jāveic priekšdarbi, lai pārskatāmā nākotnē ieviestu jau nākamās, 3. sērijas banknotes, tā vēl vairāk sarežģījot dzīvi viltotājiem,"
norādīja Antiņš.
Uzziņai:
- "Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot "Latvijas Faktu" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
- "Maksājumu radaru" publicē reizi pusgadā, tas pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
Šādi priekšdarbi 2023. gadā jau sākti: ECB Padome, ieklausoties eirozonas iedzīvotāju viedoklī, nosauca iespējamās nākotnes banknošu tēmas – "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". 2026. gadā tiks izvēlēti galīgie dizaina risinājumi un pieņemts lēmums, kad tiks izgatavotas un emitētas jaunās banknotes.
Kopumā 2023. gadā eirozonā no apgrozības izņemts aptuveni 467 tūkstoši viltotu eiro banknošu (2022. gadā – aptuveni 376 tūkst. viltotu eiro banknošu), no kurām vairāk nekā 70% bija 20 un 50 eiro nominālvērtības banknotes.
97,2% no viltojumiem atklāti eirozonas dalībvalstīs, 1,9% – citās Eiropas Savienības valstīs, bet 0,9% – citur pasaulē.
Lielākā daļa no viltojumiem bija zemas kvalitātes, tāpēc, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot, tos atklāt nebūtu grūti, piebilda Latvijas Bankas pārstāvis.
Latvijā viltojumu pieaugums par 40%
Latvijā 2023. gadā apgrozībā konstatētas 1248 viltotas naudas zīmes, tai skaitā 655 viltotas banknotes un 593 viltotas monētas. Salīdzinājumā ar 2022. gadu kopējais viltojumu skaits pērn audzis par 40%. 2022. gadā apgrozībā tika konstatētas 889 viltotas naudas zīmes, tostarp 433 viltotas banknotes un 456 viltotas monētas.
"Neraugoties uz nebūtisko viltojumu skaita pieaugumu, kas citstarp ir skaidrojams arī ar apgrozībā esošo naudas zīmju skaita kāpumu (eirozonā kopumā par aptuveni 5%), Latvija joprojām ir starp tām eirozonas dalībvalstīm, kur ir vislabākā situācija ar naudas drošību," norādīja Antiņš.
Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi (43,6% no kopējā viltojumu skaita), tiem seko 50 eiro banknošu viltojumi (18%) un 20 eiro banknošu viltojumi (17%).
Vērtējot viltojumu kvalitāti, secināms, ka dominē zemas kvalitātes izstrādājumi.
Latvijas iedzīvotāji augstu vērtē eiro naudas zīmju drošību. "Latvijas Faktu" 2024. gada februārī veiktā aptauja liecina, ka eiro par drošu un grūti viltojamu naudu uzskata 61% aptaujāto, pretējās domās bija 13%. 2023. gada februārī eiro par drošu naudu uzskatīja 45% aptaujāto, bet pretējās domās bija 29%.
"Eiro ir droša nauda, un iedzīvotāji ir labi iepazinuši tās drošības un dizaina elementus. Latvijā jau tradicionāli pret naudas drošību izturamies ļoti atbildīgi, un ir ierasts, ka veikalos kopš eiro ieviešanas laikiem turpina izmantot naudas pārbaudes iekārtas," skaidroja Antiņš.
"Vienlaikus pašapmierinātībā ieslīgt nav pamata, īpaši tāpēc, ka naudas viltotāju mērķis visbiežāk ir neaizsargātākie iedzīvotāji – bērni un gados vecāki cilvēki. Ikviens gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote vai monēta, ir reāls finansiāls zaudējums šāda nozieguma upurim," atzina Latvijas Bankas pārstāvis.
