Jūrkalnes stāvkrasts pazūd jūrā – speciālisti cīņā ar stihiju bezspēcīgi

Baltijas jūra ir pārņēmusi daļu Kurzemes. Spēcīgo lietavu un biežo nokrišņu dēļ, kas pēdējo mēnešu laikā ir skāruši Latviju, ir ietekmēts Jūrkalnes Labraga stāvkrasts.  Erozijas un jūras viļņu darbības ietekmē krasta līnija atkāpusies. Speciālisti apgalvo, ka cīņā ar stihiju viņi ir bezspēcīgi.      

Jūrkalnes stāvkrastā nogruvumi ir diezgan ierasta lieta. Katru gadu piekraste zaudē vairākus metrus. Šādas lielas erozijas parasti ir novērojamas spēcīgu vētru laikā, taču šoreiz dabas stihija divu nedēļu laikā ir paņēmusi aptuveni 10 metrus no Jūrkalnes piekrastes.

“Ja šoruden, tas ir pagājušā gada rudenī, nebūtu šo slikto laika apstākļu, kur katru dienu ir lietus, ir nokrišņi, visa zeme ir smaga, piemirkusi… Un tas šo procesu nedaudz paātrina. Tur jūra viena vainīga vien nebūs,” spriež Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Rēķis.

Speciālisti uzskata, ka cīnīties ar zemes nogruvumiem Jūrkalnē ir bezjēdzīgi, jo dabu nevar ietekmēt.

Pat ja pašvaldībai izdosies atrast veidu, lai piesaistītu finansējumu un uzbūvētu  nostiprinājumu, erozijas process aktivizēsies  kādā citā vietā.

“Dabas likums, ka vienā pusē krasta smiltis pieskalo klāt - otrā krastā skalo nost. Un es domāju, ka arī  cilvēkiem ir jārēķinās ar to, ka klimata pārmaiņas šobrīd ir realitāte. Un šī, mūsu netipiskā ziema, ļoti silta, ļoti mitra, daudz dažādus procesus padara daudz aktīvākus,” secina Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Ingūna Pļaviņa.

Postījumi tika nodarīti ne tikai pašvaldības teritorijā, bet arī privātīpašumos.

Latvijas teritorijas samazinājuma vidējais temps ir no 5 līdz 10 hektāriem gadā.

“Īsti to mēs redzam tajā vētrā, kas ir 25 - 30 metri sekundē, un tad, kad tu aizej līdz jūrai un paskaties, tad tajā brīdī tu saproti, cik varena ir šī daba. Un arī to, ka diez vai tur vajag iejaukties ar kaut kādiem mākslīgiem risinājumiem. Un tāpēc tīri personīgi es esmu ar to samierinājies,” atzīst Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis.

Dabas stihija ir ne tikai nesusi postu, bet devusi iespēju piesaistīt vairāk tūristu. Jūrkalnes stāvkrasts kļuvis populārs kā apskates objekts arī janvārī. Dienas laikā Labraga stāvkrasta pludmalē var sastapt daudz cilvēku, bet vienā no vietējām kafejnīcām ienākumi vienas nedēļas laikā ir līdzvērtīgi aktīvās sezonas laikā iegūtajai peļņai.

4 komentāri
Anonīms lietotājs 2145
Labrags kļuvis populārs. Es arī tur biju pirms Jaunā gada un mašīnas ar interesentiem brauca strīpā... Visi bildēja un dažs pielika savu kāju krasta nobrucināšanā. Ļoti apzinīgi. :)
Sandis Eglitis
es tur arī saskatu bezdarbību, Neviss nevar, bet NEGRIB. Naudu bliež pa labi pa kreisi, bet jā šim kungam personiski to zemi nafig nevajag, tapēc jau nekas nenotiek. Ja, nebūtu slinka pakaļa, varētu kaut vai Akmeņus sabērt, no Laukssaimniecībām, Nu nepeldēsies tur, peldēsies citur, Tūjā akmeņainajā pludmalē nekāda vaina arī peldēt, ar gadiem Latvija paliks mazāka un nograuzīs krastu un jo īpaši ja celsies jūras līmenis, un ko tad darīs?
Kārlis Sergejevs
Pirmkārt - tie kas raksta ka nobrucis JŪRKALNES stāvkrasts NAV SKOLĀ MĀCĪJUŠIES LATVIJAS ĢEOGRĀFIJU ! Otrkārt - te viens anālais 20517 iesaka , ka viņš ir ar mieru , iegremdēt savu giga sēžamvietu , jo tad vairs jūrā nebūs viļņi un uz sauszemes nelīs lietus !!
Anonīms lietotājs 20517
Vispār, jau var sadzīt koka pāļus un betona viļņu barjeru izveidot no prettanku trīsstūriem, bet vieglāk jau ir sēdēt, plātīt rokas ka neko nevar izdarīt, un nākamajā gadā novērot 20 M nogruvumu, aiznākošajā vēl 20 M, un tad būs teksts "jāāāāā, vajadzēja kautko darīt...." http://www.paic.lv/problemas/
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti