Pēc katras lielākas vētras Jūrkalnes stāvkrasta līnija mainās, un vistiešākie liecinieki tam ir vietējie iedzīvotāji. "Zītaru" saimniece Anna Rudīte Andersone te dzīvo no 1980. gada. Viņa saka – visādi cīnījusies, rakstījusi projektus, lai ar to īstenošanu varētu mazināt jūras spēku pret krastu, bet nekas nav izdevies. Arī šogad pie pārvietojamām vasaras mājiņām zeme jau vairākus metrus noslīdējusi. "Nodokli jau mēs maksājam visu laiku vienādi. Neviens nepārrēķina," viņa piebilst.
Savukārt Marija Janvāre, kura atpakaļ uz "Dzintariem" atnākusi dzīvot 1990. gadā, saka – vienu īpašuma kupicu jūra jau paņēmusi sev.
"Tad jūra bija tālu. No tā grāvja es govi varēju piesiet ķēdē. Un viņa tātad apkārt tur gāja, ēda, un tad vēl varēja pasiet uz jūras pusi.
Tagad jūra ir gandrīz pie tā grāvja. Tātad var parēķināt – trīs govju ķēžu garumā," stāsta "Dzintaru" saimniece.
Savulaik, kad Jūrkalnē vēl bija skola, profesora Gunta Eberharda rosināti, 10 gadus skolēni kopā ar dabaszinību skolotāju monitorējuši jūras krastu.
"Jūra ir neprognozējama. Bija gadi, kad paņēma pāri par 10 metriem atsevišķos šīs atskaites punktos. Bija gadi, kad nekas netika [noskalots], arī bija atšķirīgi pa vietām," stāsta bijusī Jūrkalnes pamatskolas skolotāja Santa Ansone.
"Ja šeit ir pāri par 8 ha un ja pārmērītu, tad es domāju, ka kāds hektārs stabili būtu mazāk," Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis kartē rāda vietu pēc vietas, kuras jau ir paņēmusi jūra.
Tomēr neviens iedzīvotājs nav mēģinājis sākt zemes pārmērīšanu. Iemesls – birokrātija un nekustamā īpašuma nodoklis neesot ļoti liels.
"Es domāju, ka tas būtu jādara, jo, skatoties kadastru kartēs, piemēram, pašvaldībai esošā robeža jau gandrīz iet gar ūdens malu. Cilvēks jau skaita katru centu. Bet es uzskatu, ja pārmēra, tad šo lietu vajadzētu uz valsts rēķina, nevis pašiem cilvēkiem. Cilvēks nav vainīgs. To izdara daba," turpina Reķis.
Latvijas teritorija šobrīd ir 64 589 km2. Vai tā samazinās? Ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis apliecina – jā, un tas notiek uz krasta erozijas rēķina, galvenokārt Baltijas jūras krastā Kurzemes rietumos.
Ir vietas, kur jūra zemi atdod, bet tas notiek daudz lēnāk. Ja cilvēks ļoti izjūt savas zemes samazināšanos, tad uz kopējā Latvijas fona tas neesot dramatiski, vidēji līdz diviem metriem gadā.
Prognozējot, kā klimata pārmaiņas varētu ietekmēt krasta eroziju, Jānis Lapinskis atzina – tā pastiprināsies:
"Arvien vairāk būs to vietu, kur tā [erozija] ir novērojama diezgan pamatīgi, kā, piemēram, šobrīd ir Jūrkalnē vai kaut kur Ziemupē, piemēram, vai Šķēdē. [Latvijas teritorijas lieluma] skaitlis droši vien būs jāmaina pēc kaut kādiem dažiem gadu desmitiem. Būs jāpavelk uz leju, tādēļ ka teritorija samazinās. Taču tie nebūs kādi tūkstoši kvadrātkilometru, protams, ne," viņš uzskata.
Vietējie jūrkalnieki piebilst – viņiem esot arī spēka vārdi un rituāli, ko darīt, lai jūra nepaņemtu pārāk daudz zemes.
