To Latvijas Radio raidījumā "Aktuālais temats" trešdien pieļāva Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.
Raidījumā vaicāts, kas notiks, ja politiķi ignorēs iespējamo streiku un neņems vērā tajā izteiktās prasības, Baldzēns atgādināja, ka agrāk bija "Zatlera iniciatīva" un referendums, tādējādi norādīdams, uz 2011.gada vasarā notikušo referendumu par Saeimas atlaišanu.
Atkārtoti jautāts, vai viņa atbilde nozīmē, ka arodbiedrības varētu izskatīt rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu, Baldzēns atteica, ka "par to ir jālemj". "Par to ir jālemj. Es neko nesaku. (..) Mēs negribam neko draudēt," teica Baldzēns.
Viņš atzina, ka arodbiedrības visas savas iespējas ir izsmēlušas - ir bijušas sarunas, vienošanās, kuras valdība ne vienmēr ir ievērojusi. Tāpēc ir jārīkojas asāk. Viņš situāciju salīdzināja ar teicienu "Suņi rej, karavāna iet tālāk". Proti, ja politiķi turpinās rīkoties, kā līdz šim, un arodbiedrības kā suņi kritizēs, taču neko nespēs ietekmēt, tad šoreiz "domāsim, kas suņiem ir jādara tālāk".
Baldzēns akcentēja, ka krīzes laikā daudzās nozarēs strādājošajiem samazināja algu. Nākamajā gadā iekšlietu struktūrās strādājošajiem to daļēji atdos, tomēr daudzi aizvien nav atguvuši to algu, kas bija pirms krīzes, viņš klāstīja.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība padomes sēdē nolēma rīkot protesta akciju pie Saeimas, kritizējot valsts budžeta projektu nākamajam gadam. Turklāt mediķu arodbiedrība piedāvāja pedagogiem kopā rīkot protesta akciju.
Iepriekš, vēl vasarā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Izglītības ministrija bija ļoti tuvu kompromisam par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju. Taču nu abas puses atkal ir pretējās ierakumu pusēs.
Paralēli izlīguma sarunām ar ministriju arodbiedrība sākusi streika procedūru. Līdz 30.novembrim tiks apzināts streikot gribētāju skaits izglītības darbinieku arodbiedrības pašvaldību dalīborganizācijās.
Arodbiedrība nākusi klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda – ieviešot modeli, atalgojuma sarukums draud daudz vairāk skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija – arī skolas administrācijas algas.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.
