Centralizēto eksāmenu rezultāti nav atkarīgi no skolas lieluma, to savā pētījumā secināja LPS. Taču pastāvot vēlme sabiedrībā veidot viedokli – jo lielāka ir skola, jo labāki rezultāti. Tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" norādīja LPS padomniece Ināra Dundure.
"Sakārtojām pēc zināmiem reitingiem. Paskatījāmies, kā izskatās skolas. Tātad neatkarīgi no tā, kur viņa atrodas, vai tā ir liela pilsēta vai maza pilsēta, vai tie ir lauki. Un nonācām pie secinājuma, ka Top 10 katrā grupā parādās situācija, ka tur ir gan pilsētu skolas, gan lauku skolas un neatkarīgi no atrašanās vietas," stāstīja LPS pārstāve.
Secinājumam piekrīt arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Viņa uzskata, ka savas priekšrocības ir gan lielās, gan mazākās mācību klasēs.
"Tas, kam mēs pievēršam uzmanību, ka ir ļoti būtiski – vienalga, vai tā ir liela izglītības iestāde vai maza – strādāt pie tā, lai analizētu katra skolēna individuālo izaugsmi. Jo ir ļoti būtiski tiešām, arī sociālekonomiskā situācija savu artavu dod. Un mēs arī zinām, kādi ir šie atlases kritēriji, vai tas ir Valsts ģimnāzijās, piemēram. Tamdēļ šie visi faktori ir jāņem vērā, ja mēs runājam par pārbaudījumu rezultātiem," klāstīja Vanaga.
LPS padomniece skaidroja, ka šī pētījuma rezultāti atšķiras no citiem – iepriekš veiktiem pētījumiem, jo te nav iekļauti dati par Valsts ģimnāzijām. "Jo praktiski Valsts ģimnāzijas būtība un sūtība, arī pēc Ministru kabineta nosacījumiem, - rādītājiem jābūt augstākiem nekā vidēji valstī."
IZM pētījums par optimālo skolu tīklu modeli veikts Jāņa Turlā vadībā. LPS pētījumu viņš nav redzējis, tomēr ir dzirdējis interviju Latvijas Radio. "Tas man nešķiet īpaši labi, kas tur tika pateikts. Nupat ir publiskots arī Latvijas Bankas pētījums, kas būtībā apstiprināja to pašu. Viņi bija mazliet citos rakursos to skatījuši, ko mēs jau rakstījām savā pētījumā," sacīja Turlais.
Turlais norāda, ka viņu secinājums nebūt nav – jo lielāka skola, jo labāki rezultāti. "Tur ir arī teikts, ka var būt mazas skolas un arī uzrādīt labus rezultātus. Tomēr tendence ir tāda, ka tieši šajās mazajās skolās biežāk mēdz būt slikti rezultāti jeb vāji rezultāti. Tur ir virkne objektīvu priekšnosacījumu, kāpēc tas tā ir. Ir grūtāk skolotājiem savākt likmei nepieciešamo stundu skaitu. Līdz ar to viņi ir spiesti strādāt, lai iztiku nopelnītu, četrās skolās paralēli. No tā visa cieš kvalitāte. Un te mēs pavisam aizmirstam vēl vienu būtisku lietu. Cik tad mūsu sabiedrība var atļauties maksāt par izglītību?"
Proti, mācīt četrus skolēnus izmaksā daudz dārgāk, nekā mācīt trīs paralēlklases.
"Tikai centralizētie eksāmeni nevar būt pamats, lai pieņemtu lēmumu par vienas vai otras skolas turpmāko darbību," sacīja Dundure.
Pašvaldību savienības pārstāves teiktajam gan oponē ministrijas pētnieks Turlais."Pirmkārt, neviens netaisās vērt skolas [ciet] tikai eksāmenu rezultātu dēļ."
Turlais gan uzreiz paskaidro – izglītības kvalitātei ir nozīme un eksāmenu rezultāti būs viens no būtiskiem faktoriem. Esot jāatrod sabiedrībai piemērotākais risinājums skolu tīkla sakārtošanai.
