Viņa norādīja, ka LPS trīs gadu gaitā veiktajā pētījumā secināts, ka 12. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti nav atkarīgi ne no skolas lieluma, ne skolas atrašanās vietas. Eksāmenu rezultātu analīze veikta, izņemot no pētījuma Valsts ģimnāzijas, jo tajās mācības notiek pēc citiem principiem.
Atšķirība no iepriekšējiem pētījumiem ir tādēļ, ka līdz šim veiktajos pētījumos vienmēr iekļauti arī dati par Valsts ģimnāzijām, skaidroja organizācijas pārstāve Dundure.
Skolēnu skaitam un studentu skaitam samazinoties, zūd jēga centralizētajiem eksāmeniem, jo augstākās mācību iestādes ņem pretim gandrīz jebkuru. Vidusskolēniem zūd motivācija nokārtot eksāmenus pēc iespējas labāk, uzskata Dundure.
Kā ziņots, patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic pētījumu ar mērķi nodrošināt objektīvus datus, balstoties uz kuriem pašvaldībām būs iespēja veidot optimālu skolu tīklu. Pētījuma gala ziņojums plānots šā gada oktobrī.
Šā gada jūlijā IZM publiskoja skolu interaktīvo karti, kas uzrāda būtiskas atšķirības starp eksāmenu rezultātiem pilsētās un laukos, un skolēnu skaita proporcijās pret skolotājiem. Turklāt redzams, ka skolēni arvien biežāk izvēlas mērot arī garākus ceļa posmus, neizvēloties mājām tuvāko skolu.
Arī vēstīts, ka 2015.gada oktobrī valdība atbalstīja kritērijus par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē - novada pilsētās 10.klasi var atvērt, ja tajā ir vismaz 18 audzēkņi. Divu gadu pārejas periodā noteikts, ka mazākās skolās novados 10.klasē var būt desmit skolēni, bet pēc tam - ne mazāk kā 12.
