Iebilst pret ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa nodošanu «ātrajai palīdzībai»

Nākamgad plānots atteikties no ārpakalpojuma ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka šo pakalpojumu sniegs nevis privāts uzņēmējs, kam ir līgums ar valsti, bet valsts pati. Tomēr institūcijā, kurai plānots to uzticēt – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) – par jaunajiem pienākumiem ir neizpratnē. Neatliekamās palīdzības mediķu arodbiedrība par to vērsusies arī Saeimā.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis ir iespēja vakaros, naktīs, brīvdienās un svētku dienās saņemt mediķa padomu pēkšņas saslimšanas vai hronisku slimību paasinājumu gadījumos. Šo pakalpojumu organizē valsts caur Nacionālo veselības dienestu (NVD), pērkot to no uzņēmuma "CSC Telecom", kas savulaik uzvarēja konkursā. Decembrī līgums beidzas, un Veselības ministrija (VM) nolēmusi, ka privātais partneris tai vairs nav vajadzīgs. Šo pakalpojumu varot pārņemt NMPD.

"Ņemot vērā, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz iedzīvotājiem palīdzību veselības problēmu gadījumā pirms slimnīcas etapā, tad arī šis ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kas ir zināma alternatīva padoma saņemšana veselības aprūpes problēmu gadījumā tajā situācijā, kad nav pieejami ģimenes ārsti, zināmā mērā jomas ir saistītas," skaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM arī norāda – ja cilvēks piezvanījis uz konsultatīvo tālruni, bet vajag "ātro palīdzību", viņu var ar to savienot, un arī otrādi – ja piezvanījis "ātrajiem", bet vaina nav tik nopietna – var pārslēgt uz konsultatīvo tālruni.

NMPD gan pārmaiņas gaida ar bažām. Oficiāli situāciju tajā gan nav gatavi komentēt. Arī tādēļ, ka tam joprojām nav pastāvīgas vadības. Rīkojusies ir NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācija. Tā uzrakstījusi vēstuli Saeimai cerībā, ka budžeta izskatīšanas laikā deputāti varētu ministrijas plānus mainīt.

Organizācijā atgādina – tālruni savulaik ieviesa, lai atslogotu neatliekamo palīdzību, jo bija daudz nepamatotu izsaukumu. Tāpat dienestā ir darbinieku trūkums un nav skaidrs, vai vispār pakalpojumu varētu nodrošināt.

"Un trešais – 

ļoti daudzi mūsējie darbinieki strādā tieši ģimenes ārstu konsultatīvajā tālrunī. Tā ir viņiem iespēja piepelnīties. Bet, ja šis tālrunis būs zem dienesta, viņi nevarēs tur strādāt, jo viņi jau strādās tajā darba vietā un viņiem būs par daudz stundu, nebūs iespēju piepelnīties.

Un tā ir neatliekamās palīdzības būtības sagraušana saknē, jo šis ir ambulatorais pakalpojums. Mūsu misija ir glābt un saglabāt cilvēku dzīvības, nenodarboties ar ambulatoro pakalpojumu sniegšanu," teica NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājs Genādijs Rusanovs.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka tālrunis iedzīvotājiem ir kļuvis arvien nozīmīgāks. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) stāsta – īpaši daudz to izmantojot cilvēki ar hroniskām slimībām, kā arī mazu bērnu, īpaši zīdaiņu vecāki.

"Mēs redzam, ka pakāpeniski šis apkalpoto zvanu skaits ir audzis un, ja pirmajā gadā tie bija tikai virs 15 tūkstošiem zvanu, bet pagājušā gadā jau vairāk nekā 83 tūkstoši zvanu, tas nozīmē, ka šis pakalpojums ir pieprasīts un iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju saņemt medicīnisku padomu ārpus sava ģimenes ārsta darba laika," sacīja NVD pārstāve Evija Štālberga.

VM ir pārliecināti, ka neatkarīgi no tā, kurš tālruni administrēs un vai par to ir kādas domstarpības, cilvēkiem arī turpmāk nekas nemainīšoties. Saeimā šo jautājumu kopā ar nākamā gada budžetu, kurā tas iekļauts, sāks skatīt nākamās nedēļas otrajā pusē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti