Panorāma

Cik liela ir enerģētiskā nabadzība?

Panorāma

30 "Škodas" un 10 "Subaru" jau patrulē

Grib atļaut kailcirtes piejūras mežos

Grib atļaut kailcirtes piejūras mežos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Zemkopības ministrija (ZM) gatavo grozījumus meža ciršanas noteikumos, kuri atļaus kailcirtes piejūras mežos, kur līdz šim tās bija aizliegtas. Turklāt varēs cirst tievākas priedes, egles un bērzus. Dabas aizstāvji kritizē topošos grozījumus, uzsverot, ka tas var pavērt ceļu pastiprinātai mežu izciršanai, apdraudēs dabas vērtības un radīs izmaiņas Latvijas mežu ainavā. 

Pašlaik spēkā esošie ierobežojumi neļauj atjaunot priedi - tā ZM skaidro, kāpēc būtu jāgroza Ministru kabineta (MK) noteikumi. Kā teikts pamatojumā, priežu mežaudzēs, pielietojot tikai izlases cirtes, pieaug meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas, lielāki arī administratīvie izdevumi. Ierobežota arī iespēja izmantot selekcionētu, ģenētiski uzlabotu stādāmo materiālu. Rezultātā priežu mežaudze aizaugot ar citu sugu kokiem. Priede ir gaismas prasīga un jābūt pietiekoši lielam atvērumam, lai jaunās priedītes tiktu pie saules. Tādēļ jāatļauj kailcirtes līdz diviem hektāriem, kā tas atļauts citām sugām.

"Ar izlases cirtēm to nevar izdarīt," saka ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. "Ir daudzi piemēri, sāksim ar Gaujas Nacionālo parku, kur priežu meži ir veiksmīgi pārvērsti lazdājos." Pētījumi un prakse apliecinot, ka priede normāli atjaunojas vietās, kur mežs ir zudis vai nu pēc ugunsgrēka vai cirtes, kura imitē tādus pašus apstākļus. "Galvenais mērķis ir saglabāt priedi Latvijā, jo priedes īpatsvars citādi iet uz leju," stāsta Ozols.

Kailcirtes plāno arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes mežos. Tur ierobežotas saimnieciskās darbības joslā aug priežu audzes 11 000 hektāru platībā. No tām 24% ir privātie meži.

Savukārt Latvijas Dabas fonda padomes loceklis un ornitologs Jānis Priednieks ideju par kailcirtēm ierobežotas darbības zonā gar jūras piekrasti uzskata par nepieņemamu, uzsverot vides ļoti lielo sociālā nozīmi un lielas dabas vērtības, kur jau kopš zviedru un cara laikiem ir sargāta zona.

"Meža ainavas fragmentācija. No gaisa tas izskatīsies tikpat šausminoši kā izcilie Baldones meži, kas ir safragmentēti kvadrātiņos, un tam būs ietekme uz dabas vērtībām," uzsver Priednieks.

Grozījumi paredz samazināt galvenās cirtes caurmēru. Kokus drīkstēs cirst tievākus. Bērzus no 25 cm diametrā, egli 26 cm, bet priedi varēs zāģēt jau 30 cm resnumā. Kā izteikušies dabas aizstāvji,

mainot cērtamo koku resnumu, nevis vecumu, ministrija izvairās no grozījumiem Meža likumā, kas būtu jāpieņem Saeimā, bet tur varētu būt pretestība.

Ozols gan saka, ka jautājums ir gaužām vienkāršs, jo nekoptā meža audzē arī noteiktajā ciršanas vecumā koki tādu caurmēru var nesasniegt. "Lai stimulētu meža īpašniekus mežu kopt un vienlaicīgi izmantot efektīvāk zemi, ir motivācija mežu labāk kopt un labākiem materiāliem atjaunot ģenētiski augstvērtīgu stādāmo materiālu, tad arī  koki var izaugt un sasniegt diametru ātrāk, nekā ir noteikts ciršanas vecumos," viņš teic.

LLU Meža fakultātes aprēķini rāda, ka Latvijas mežu kopējā kapitāla vērtība šobrīd ir ap 11 miljardiem eiro, tostarp pieci miljardi ir privātajos mežos. Mainot galvenās cirtes caurmēru, kapitāla vērtības pieaugumu privātos mežos var palielināt par 440 miljoniem eiro. Bet valsts mežos par 800 miljoniem. Ikgadējais tīrais ienākums varētu palielināties par 12 miljoniem eiro.

Meža likums nosaka, ka visi ir vienādi likuma priekšā, atgādina Priednieks. Viņš saskata slēptu interesi būtiski palielināt ciršanu arī valsts mežos, jo acīmredzot sāk trūkt viegli pieejamu audžu. "Es domāju, ka viņi maldina arī valdību, gan sabiedrību ar to, ka meža vērtība pieaugs. Bet tajā pašā laikā viņu pašu aprēķini rāda, ka vairāk nekā 200 gadu periodā samazināsies cērtamo koku daudzums," ministrijas plānu negatīvo ietekmi atklāj Priednieks.

Latvijas Dabas fonds un Ornitoloģijas biedrība saka, ka vērā ņemtas vienīgi ekonomiskās intereses, bet ne tas, kāda vērtība dabā ir veciem, resniem kokiem. Daudzām putnu sugām ligzdu būvēšanai vajadzīgi lieli koki ar resniem stumbriem. Piemēram, melnā dzilna perēšanai kaļ dobumus kokos, kuri ir vismaz 38 cm diametrā.

Ozols saka, ka dabas aizsardzības prasības jau paredz lielo ekoloģisko koku atstāšanu. Bet, ja mežs nav kopts, arī 100 gadu vecumā priede varot nesasniegt ornitologu minēto diametru. 

Domājams, ka grozījumi koku ciršanas noteikumos apstiprināšanai Ministru kabinetā nonāks jau tuvākajā laikā.

Par strīdīgo noteikumu ietekmi uz dabu arī raidījumā ''Zaļais vilnis''.

 
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti