Saskaņā ar “Eurostat” datiem Latvijā 44% pensionāru pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji ES šis rādītājs ir 14,2% (pēc 15. janvārī publicētajiem datiem par 2017. gadu). Kopš tā laika gan Latvijā pensijas tika indeksētas, pēdējoreiz 2018. gadā.
Lietuvā nabadzības riskam pakļauti 37% pensionāru, bet Igaunijā nokļuvusi pēdējā vietā ar 46%.
Turklāt Igaunijā nabadzības riskam vairāk pakļauti krievvalodīgie pensionāri, uz ko iepriekš norādīja arī Eiropas Padomes komisāre Duņa Mijatoviča. Par Latviju šādas statistikas etniskā griezumā nav, bet tikmēr Igaunijas oficiālie dati liecina, ka etniskās atšķirības mazinās. Tiesa, tas notiek, jo strauji pieaug nabadzības risks pensionāriem kopumā, un igauņiem tas pieaug straujāk nekā krievvalodīgajiem pensionāriem.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem nabadzības riska rādītājs pensionāriem aug – 2010. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 17,9% pensionāru, un 7 gadu laikā šis rādītājs trīskāršojās. Latvijā savukārt 2010. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19,6%, un līdz 2017. gadam šis rādītājs pieaudzis 2,5 reizes.
Tāda pati tendence novērojama arī Lietuvā – 2010. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 12,6%, bet 2017. gadā – 36,7%.
Nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars*, %
* Saskaņā ar “Eurostat” nabadzības riskam pakļauti pensionāri, kuri saņem (ņemot vērā arī sociālos pabalstus) mazāk nekā 60% no izlīdzinātā medianas ienākuma valstī. Avots: “Eurostat”.
2017. gadā no Eiropas Savienības valstīm bez Baltijas valstīm liels nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars bija Bulgārijā (32%). Bet Polijā, kas pievienojās ES reizē ar Baltijas valstīm, šis rādītājs bija pat zemāks nekā vidēji ES - 13,3%.
Zemākie rādītāji 2017. gadā bija Francijā (7%), Slovākijā (8%), Dānijā, Ungārijā un Luksemburgā (9%).
Lielākoties 27 ES valstīs 2017. gadā nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars svārstījās no 10% līdz 25%.
