Eksperts: Atbilde par Saeimas darbu klātienē rodama Satversmes tiesas spriedumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 9 mēnešiem.

Saeimas prezidija uzrunātie konstitucionālo tiesību, labas pārvaldības eksperti un epidemiologi 16. augustā sniegs vērtējumu par parlamenta iespējām atgriezties klātienes sēdēs. Vairums deputātu ir vakcinējušies, taču vienlaikus ir priekšlikums to par pienākumu paredzēt likumā.

Konstitucionālo tiesību eksperts: Atbilde par Saeimas darbu klātienē rodama ST spriedumos
00:00 / 04:38
Lejuplādēt

Kamēr epidemioloģiskā situācija to ļauj, Saeima tiecas atgriezties darbā klātienē, jo būs vieglāk gan diskutēt, gan panākt konkrētus lēmumus. Šādi un līdzīgi izsakās vairāki uzrunātie Saeimas deputāti.

Lai Saeima darbu varētu atsākt klātienē, gaidāms ierosinājums paaugstināt Ministru kabineta noteikumos fiksēto iekštelpās atļautā cilvēku skaitu, kā arī atcelt prasību par divu metru distanci starp personām. Lēsts, ka Saeimas sēžu zālē, pulcējoties deputātiem un atbalsta personālam, vienkopus varētu būt līdz 120 cilvēku. Sēdes var organizēt, vadoties no spēkā esošajiem noteikumiem; tāpēc, ja uz sēžu zāli ieradīsies kāds nevakcinēts, tomēr nāksies rēķināties ar papildu nosacījumiem, norāda Slimību profilakses un kontroles centra eksperts Jurijs Perevoščikovs.

"Valstī ir noteiktas prasības attiecībā uz cilvēku pulcēšanos iekštelpās, cilvēku skaitu un nosacījumiem. Tā saucamā zaļā režīma aktivitāte attiecas tikai uz vakcinētiem cilvēkiem, kuri var neievērot distanci, nevalkāt maskas. Taču, ja klāt ir cilvēki, kuri nav vakcinēti, tad klāt ir prasība par testēšanu un papildu drošības pasākumi – tā saucamais dzeltenais drošības režīms. Tāpēc šajā gadījumā es domāju, ka vīrusam nav svarīgi, vai tās ir Saeimas telpas vai citas telpas. Prasības ir visiem vienādas," uzsver Perevoščikovs.

Latvijas Radio jau iepriekš vēstīja, ka sarunas par Saeimas darbu klātienē atduras pret neziņu par nevakcinēto deputātu skaitu.

Deputātu absolūtais vairākums vakcīnas kursu jau pabeiguši vai pagūs to izdarīt līdz augusta beigām.

Pēc frakciju pārstāvju paustā, Covid-19 sertifikāts par vakcināciju vai arī pārslimošanu pēdējo sešu mēnešu laikā jau ir visiem “Jaunās Vienotības”, Jaunās konservatīvās partijas, "Attīstībai/Par!", Zaļo un zemnieku savienības un arī "Saskaņas" frakciju deputātiem. Vienlaikus Saeimā ir 18 pie frakcijām nepiederoši deputāti. Publiski zināms, ka pret pienākumu vakcinēties iestājas, piemēram, Aldis Gobzems. Viņš paziņojis, ka par vakcinēšanos neatskaitīšoties. Vienlaikus septembrī darbu atsākt klātienē vēlas arī Saeimas komisijas. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumiem būs arī priekšlikums par pienākumu vakcinēties visiem Saeimas deputātiem, atgādina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns no Jaunās konservatīvās partijas.

"Ja mēs vairākās profesiju grupās dodam darba devējam iespēju izvirzīt šādu prasību, deputātiem būtu arī jārāda šis piemērs. Vēl jo vairāk – deputātam kā tautas pārstāvim būtu jāpaļaujas uz oficiālo zinātni, nevis uz sazvērestības teorijām un viedokļiem sociālajos tīklos. Par to mēs vēl, es pieļauju, diskutēsim Saeimas plenārsēdē, bet es domāju, ka mēs pieņemsim šādu regulējumu," spriež Rancāns.

Līdztekus Saeimā apspriež ideju pret Covid-19 saslimšanu nevakcinētajiem deputātiem uzdot uz sēdi ierasties ar negatīvu Covid-19 testu. To gan varētu interpretēt kā deputāta tiesību pārkāpumu. Viens no Saeimas prezidija uzrunātajiem juristiem, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps norāda, ka šajā situācijā velosipēds no jauna nav jāizgudro un norādes būs rodamas Satversmes tiesas spriedumos. Tā ir vērtējusi Saeimas kā tautas priekšstāvja lomu un to, kā organizējams Saeimas darbs.

Mērķis ir skaidrs – Saeimas sēžu novirzīšana no elektroniskās vides.

“Jāsaka patiesībā, ka iepriekšējā pieredze ar e-Saeimu ir izrādījusies ļoti veiksmīga. Tādā ziņā mūsu Saeima arī Eiropas mērogā ir pamanīta un novērtēta. Taču laiks iet, situācija mainās, un, redzot, ka arī valdība atsākusi sēdes klātienē un arvien vairāk citu pasākumu notiek klātienē, ir tikai loģiski, ka arī parlaments par to aizdomājas. Jo arī iepriekš visi bija vienisprātis, ka e-Saeima bija pagaidu risinājums, kamēr nebija iespēju strādāt klātienē,” uzsver Pleps.

Pārējie uzrunātie eksperti par plenārsēžu rīkošanu no rudens apņēmās izteikties vēlāk, kad priekšlikumus būs izvērtējis Saeimas prezidijs. Risinājuma izvērtējumu un lēmumu pieņemšanu var sarežģīt fakts, ka Saeimas deputātus kā tautas ievēlētus priekšstāvjus nesaista standarta darba līgums.

Attiecīgi nevienam deputātam nevarētu liegt piedalīties Saeimas sēdē arī tad, ja viņš nav vakcinējies.

Uz to iepriekš norādījis arī Saeimas prezidijs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti