Tā secinājuši VAS „Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas ekspertīžu biroja „H – ekspertii" speciālisti.
Līdz ar to, kā norāda VNĪ, jau ir izvirzīta prasība rekonstrukcijas un restaurācijas veicējam SBRE par saviem līdzekļiem novērst ugunsgrēka radītās sekas. VNĪ lēš, ka Rīgas pilij nodarītie zaudējumi varētu būt 4,3 miljonu latu apmērā.
"Vēlos uzsvērt, ka Igaunijas ekspertu uzdevums bija noskaidrot uguns izcelšanās vietu un iespējamos apstākļus, bet ne noteikt personu vai personas, kas būtu vainojami ugunsgrēka izraisīšanā. Pie vainīgo noskaidrošanas darbu turpina Valsts policija, kurai izvērtēšanai esam iesniegušu arī igauņu ekspertu atzinumu. Tā kā mums šobrīd ir skaidrība par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un tā izcelsmes vietu, varam turpināt aktīvi risināt zaudējumu segšanas jautājumu," norāda VNĪ vadītāja Baiba Strautmane.
Viņa arī uzsver, ka būvniekam un būvuzraugam ir izvirzīta prasība no pils rekonstrukcijas darbiem atstādināt visus darbiniekiem, kuri bija atbildīgās amatpersonas.
Igaunijas eksperti ir secinājuši, ka ugunsgrēka avots atrodas Pils laukuma pusē, pils ēkas bēniņu daļā, kāpņu telpas dienvidrietumu sienā.
Ugunsgrēka izcelšanās tehniskais iemesls ir no dzirkstelēm, kvēlojoša tabakas izstrādājuma vai jebkuras citas atklāta uguns. Eksperti pieļauj, ka pēc aizdegšanās procesa turpinājās kvēlojoša degšana. Svētku zālē starp gruvešiem tika atrasts izlietots ugunsdzēšamais aparāts - eksperti nevar apstiprināt vai noraidīt saistību starp ugunsgrēka izcelšanos un atrasto uguns dzēšamo aparātu. Taču šis apstāklis var norādīt arī uz to, ka ugunsgrēks ir izcēlies no iepriekš līdz galam nenodzēstas lokālas uguns.
„Ja darbojas abrazīvais disks, tas griež metālu un rodas daudz dzirksteļu. Klāt ir arī materiāls, kas var arī uzliesmot no dzirkstelēm. Otrs iemesls ir tabakas izstrādājumi: cigaretes vai no tām nokritušas daļas. Mēs kā eksperti nevaram pateikt, kā dzirkstele iekļuva sienā. Bet zinām, ka tā iekrita sienas plaisā," žurnālistiem skaidroja „H ekspertii" speciālists Jans Aija.
Būvkompāniju apvienības SBRE projektu vadītājs Ivars Rība norāda, ka tā vietā, lai Rīgas pils apsaimniekotājs VNĪ rūpētos par to, kā tagad saglābt kultūrvēsturisko pieminekli, tiek tomēr meklēti vainīgie. „Kā var nākt ar tādu paziņojumu pirms policijas slēdziena? Civilizētās valstīs notiek tā, ka nākošajā dienā tiek izmaksātas kompensācijas, novērsti zaudējumi un tad tikai meklēts vainīgais," saka Rība.
Uzņēmuma "SBRE" vadība vēl vasaras beigās solīja izbūvēt pils īsto jumtu līdz ziemas sākumam, ja Valsts nekustamie īpašumi iesniegtu projektu un saskaņotu nepieciešamās izmaksas. „Patreiz mums saskaņotas izmaksas ir vienai zālei, Baltajai zālei, kur jau ir izbūvētas jumta konstrukcijas un tiek pabeigti siltināšanas darbi," norāda Rība.
Būvuzņēmuma SBRE nolīgtais eksperts no Anglijas savu atzinumu par notikušo sniedza jau vasarā, un kā ugunsgrēka atrašanās vietu norādīja citu telpu nekā kolēģi no Igaunijas. Pils restaurācijas projekta vadītājs norāda – uzņēmums ir gatavs uzņemties atbildību, bet tikai pēc policijas slēdziena. Viņš gan apstiprina, ka vietā, kuru igauņu eksperti minējuši kā ugunsgrēka izcelšanās punktu, viens no būvniekiem tiešām darbojies, bet uzsver, ka tā saucamo fleksi šis strādnieks nav lietojis.
„Mēs gaidīsim policijas slēdzienu, mēs neko negribam komentēt. Mēs nesaprotam, kāpēc jānāk šinī brīdī ar tādiem paziņojumiem, nevis rūpēties par īpašumu, bet nākt ar tādiem paziņojumiem (..) Es negribētu neko komentēt šai brīdī, vai ne, es pirmo reizi to redzēju un, es domāju, šeit ir komentāri policijai," saka Rība.
Policijā izmeklēšana vēl turpinās, tiks ņemti vērā arī līdz šim veiktie ekspertu atzinumi. „Pašlaik jaunumu nav, bet ekspertīze tuvojas noslēgumam un kad to saņems procesa virzītājs, lemsim par tālākām darbībām," norāda Rīgas reģiona policijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Igaunijas ekspertu atzinums šobrīd jau ir nodots valsts policijas rīcībā, un policijā sola to izvērtēt un ņemt vērā. Valsts policija gan ir pasūtījusi arī savas ekspertīzes, un to rezultāti varētu būt zināmi šā gada beigās.
Savukārt būvnieki norāda, ka Rīgas pilij joprojām nav apstiprināts jumta projekts. VNĪ skaidro, lai gan tas ir izstrādāts, vēl jāveic saskaņošana, tāpēc sākt darbu pie jumta izbūves varēs tikai nākamgad.
Ugunsgrēks varēja sākties visas dienas laikā 20.jūnijā. Taču pāreja no kvēlojošas degšanas uz liesmojošu degšanu notika aptuveni laikā no plkst. 21.30 līdz 21.40.
Slēptā ugunsgrēka posms var būt saistīts tikai ar uzliesmojoša materiāla ilgstošu gruzdēšanu bēniņos, kas šajā gadījumā varēja būt tikai frēzkūdra, kas atradās bēniņos kā siltumizolācijas materiāls.
Rīgas pils ugunsgrēks notika 20.jūnijā rekonstrukcijas darbu laikā. Ugunsdzēsējiem darbu veikšanai bija nepieciešamas 16 stundas.
