Dūklavs intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka viņam pat nekad nebija ienākusi prātā doma, ka viņam varētu būt interešu konflikts šajā jautājumā.
“Es nepieņēmu lēmumu par depozītu sistēmu,” piebilda ministrs, sakot, ka tas būs kolektīvs lēmums.
Iespējamo ministra interešu konfliktu šajā jautājumā pašlaik vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Dūklavs LTV pieļāva, ka “ne jau KNAB pats interesējās par to, gan jau bija iesniegums”.
Bet viņš vairākkārt uzsvēra, ka viņam interešu konflikta nav, savukārt depozīta sistēma viņam daļēji piederošo uzņēmumu ietekmētu minimāli, jo plastmasas pudeles veido tikai 5% ražošanas apjoma.
KONTEKSTS:
Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija.
Depozīta sistēma galvenokārt attieksies uz dzērieniem, kuru cenas veikalos varētu pieaugt par 15 centiem, no kuriem 10 pircējs saņemtu atpakaļ par iepakojuma nodošanu. Līdz ar jauno sistēmu iecerēts, kā pārstrādei tiks savākti 90% stikla un plastmasas pudeļu un skārdeņu.
Jau 2018.gada janvārī koalīcijas partijas konceptuāli atbalstīja iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Savukārt aprīļa sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi Valsts kancelejā attiecīgo likumprojektu. Plānots, ka depozīta sistēmas piemērošana Latvijā tiks uzsākta no 2020.gada 1.janvāra.
Pret ieceri gan iebilst Zemkopības ministrija, kuras argumentācija ir teju identiska kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas arī iepriekš visasāk iestājusies pret taras depozītu, ziņoja LTV raidījums "De facto".
