Saskaņošanas procesā VARAM precizēja likumprojektu atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem no Tieslietu, Ekonomikas un Finanšu ministrijas. Vienīgā ministrija, kas konceptuāli nesaskaņoja depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zemkopības ministrija (ZM).
Depozīta sistēmas ieviešana veicinātu atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju, norāda VARAM.
Ar šo soli iecerēts būtiski palielināt atkritumu pārstrādes apjomus un līdz 2035.gadam samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu līdz 10% no sadzīves atkritumu apjoma, tāpat arī maksimāli novērst iepakojuma nonākšanu apkārtējā vidē – ceļmalās, mežos, pagalmos un citur, paziņojumā medijiem norāda ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Plānots, ka depozīta sistēmas piemērošana Latvijā tiks uzsākta no 2020.gada 1.janvāra. Par likumprojektu iesniegšanu Saeimā tuvākajā laikā lemšot Ministru kabinets.
KONTEKSTS:
Iecerēts, ka, ieviešot iepakojuma depozīta sistēmu, pārstrādei tiks savākti 90% stikla un plastmasas pudeļu un skārdeņu.
Depozīta sistēma galvenokārt attieksies uz dzērieniem, kuru cenas veikalos varētu pieaugt par 15 centiem, no kuriem 10 pircējs saņemtu atpakaļ par iepakojuma nodošanu.
Jau 2018.gada janvārī koalīcijas partijas konceptuāli atbalstīja iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Pret ieceri gan iebilst Zemkopības ministrija, kuras argumentācija ir teju identiska kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas arī iepriekš visasāk iestājusies pret taras depozītu, ziņoja LTV raidījums "De facto".
