72% diasporas jauniešu interesējušies par izglītības iespējām Latvijā, taču lielākajai daļai ir bažas par Latvijā iegūtās izglītības un diploma atzīšanu citviet pasaulē. Taču absolūtais vairākums apsver iespēju nākotnē studēt. Pētījumā jaunieši atklājuši jomas, kurās vēlētos studēt Latvijā. Populārākās ir sociālās zinātnes, komerczinātnes un inženierzinātnes.
"Kvantu fizikā Latvijai ir pasaules līmeņa pētnieki, medicīnā, skatoties uz izcilībām un kādu izglītību var iegūt," sprieda ĀM parlamentārā sekretāre Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").
Gandrīz puse no aptaujātajiem jauniešiem pauduši, ka diezgan labi zina, kāda ir izglītības sistēma Latvijā, un visbiežāk šeit vēlas studēt bakalaura līmeņa programmā.
Pētījuma dati rāda, ka kopš 2016. gada izglītības iestādes sākušas vairāk novērot diasporas studentu klātbūtni, tomēr Latvijas izglītības iestādes viņus joprojām nesaskata kā potenciāli uzrunājamo grupu. Kāpēc tā?
"Pirmajā vietā tika pieminēta atšķirīga sagatavotība, jo viņi nāk no citas izglītības sistēmas, nepietiekama valodas prasme, studentu gaidas un piedāvājuma nesakritība, kā arī pasniedzēja nepietiekama pieredze ar citu valstu un kultūru pārstāvjiem. Šis izskanēja profesionālās izglītības līmenī," stāstīja pētniece Olga Cara.
Tām studiju programmām, kuras ir orientētas tieši uz Latvijas diasporas piesaisti, ir iespējas saņemt papildu valsts finansējumu. To paredz plāns darbam ar diasporu 2021.–2023.gadam.
Vai Latvijas izglītības iestādes atbilst jauniešu izvirzītajiem kritērijiem?
"Tās atbilst daļēji. Tās atbilst izglītības kvalitātes aspektā, interesējošas programmas pieejamības aspektā, pārliecībā, ka iegūto diplomu atzīs gan izglītības iestādēs, gan darba devēji visā pasaulē. Taču jaunieši uzskatīja, ka Latvijā ir pieņemamas mācību un dzīvošanas izmaksas," stāstīja pētniece Rita Kaša.
Daļai no aptaujātajiem studijām dzimtenē varētu traucēt nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Studētgribētāji vēlētos šeit saņemt stipendiju, palīdzību ar iepriekšējās izglītības atzīšanu un latviešu valodas apguvi kursos.
ĀM plāno uzrunāt augstskolas, lai rastu risinājumus jautājumiem, par kuriem bažas pauž diasporas jaunieši. "Vispirms jau rīkojot diskusijas un uzrunāt tās skolas, kuras būtu ieinteresētas un atbilst jauniešu vēlmēm," piebilda ĀM speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Kā iemeslus vēlmei mācīties Latvijā jaunieši minējuši vēlmi labāk apgūt valodu vai arī šeit dzīvo radinieki. Taču par labu mācībām citās valstīs visbiežāk paustas bažas par izglītības konkurētspēju. Vairāki jaunieši norādījuši, ka vēlas iegūt izglītību klātienē.
"Tālmācība ir brīnišķīga lieta. Bet neļauj uzlabot latviešu valodu un nedot iespējas apgūt kultūras vidi," sacīja pētījuma autore Olga Cara.
Lai palīdzētu piesaistīt diasporas jauniešus Latvijas izglītības sistēmai, palīgā gatavojas nāk Eiropas Latviešu apvienība, kura piedāvā augstskolām uzrunāt vecākus un jauniešus apvienības rīkotajos pasākumos, skaidroja vadītāja Elīna Pinto.
"Protams, ir svarīgi, lai līdz ar šo mērķtiecīgo darbu sekotu arī Latvijas vides izmaiņas. Kā iezīmēja pētnieki, redzam, ka ļoti svarīga ir atvērtība pret dažādību. Tai skaitā arī mācību un studiju darbā," klāstīja Pinto.
Taču, lai uzlabotu valodas un kultūras zināšanas, Pinto aicināja atbalstīt diasporas skolas un akreditēt latviešu valodas tālmācības kursus ne tikai Latvijā, bet arī mītnes zemēs.
