Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") šonedēļ izteicies, ka lēmums par tā saucamās Uzvaras dienas svinību liegšanu būtu jāpieņem valstiskā līmenī. Nevar pieļaut, ka kādā pašvaldībā notiktu pasākumi, kuros kāds atļautos slavināt Latvijas okupāciju pēc Otrā pasaules kara vai lielvalsti, kas šobrīd iebrukusi Ukrainā, Kariņš sacīja intervijā TV3.
Šādu diskusiju un iespējama centralizēta regulējuma nepieciešamību uzsvēra arī Nacionālās apvienības pārstāvis Ritvars Jansons:
"Loģiski, ka ziedus [pie pieminekļa] var nolikt gan 8., 9. maijā, gan 10. vai 11. maijā, bet tas ir jāatšķir no impērijas atbalstīšanas, kara Ukrainā atbalstīšanas un galu galā 9. maija sasaistīšanas ar Latvijas otrreizēju okupāciju, ko veica PSRS režīms."
Kāda likuma izmaiņas ar liegumu organizēt pasākumus 9. maijā varētu būt juridiski grūti noformējamas, taču būtu atbalstāmas. Tā uzskata "Konservatīvo" frakcijas pārstāvis Krišjānis Feldmans.
"Tā problēma ir juridiskais formulējums, kā to varētu īstenot, jo vienkārši aizliegt pieteikt jebkādus pasākumus 9. maijā nebūtu saprātīgākais risinājums, jo šajā laikā atzīmē arī Eiropas dienu. Ja gadījumā šādu formulējumu izdotos atrast, tad domāju, ka Saeimā nebūs nekādu problēmu pieņemt šādu likumu. Mēs zinām, ka šī Saeima spēj ļoti ātri reaģēt uz lietām, tai skaitā pieņemt likumus arī vienas dienas laikā," sacīja Feldmans.
Pasākumi, kuros svin vai slavina kara darbību vai agresorvalsti Krieviju, nav pieļaujami, taču to norisi var nodrošināt atbilstoši esošajam regulējumam – ar pašvaldību un likumsargu uzmanīgu darbu, uzskata "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Vita Anda Tērauda.
"Pat ja pasākumi nebūs atļauti, būs redzamas dažādas individuālas izpausmes. Neredzu iemeslu aizliegt individuālas rīcības un viedokļa paušanu, tajā pašā laikā jābūt iespējai vērsties pret neatļautu simbolu izmantošana vai kara slavināšanu. Pulcēšanās un vārda brīvība arī kara apstākļos ir jāsargā, bet tās robežas, ko var un ko nevar, ir pielāgojamas situācijai.
Un mums šobrīd, manuprāt, jau ir visi instrumenti, lai mēs to varētu atbilstoši šai situācijai izdarīt," sacīja Tērauda.
Tam, ka jāuzticas spēkā esošajām pašvaldību un likumu sargājošo iestāžu pilnvarām 9. maijā, piekrīt arī partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Valsts policija gatavojas dažādiem scenārijiem saistībā ar 9. maija pasākumiem. Policijas šefs Armands Ruks aicinājis šogad no tiem atturēties.
"Šāda pulcēšanās šogad tiks uztverta kā atbalsts Krievijai, tās agresijai. Šogad aizejot, jūs dosiet spēku agresoram," viņš sacīja.
Koalīcija par iespējamu papildu regulējumu 9. maija norišu nepieļaušanai varētu lemt sadarbības sanāksmē tuvākajās nedēļās.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
