Finansējums kāpj
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) apstiprinājusi “Erasmus+” projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu 23,45 miljonu eiro apmērā. 12,32 miljoni eiro paredzēti 152 mobilitātes projektiem visos izglītības sektoros, kas nozīmē, ka
apmaiņas braucienos uz ārzemēm dosies vairāk nekā 5700 pārstāvji no dažādiem izglītības sektoriem.
Latvijas Radio aģentūrā noskaidroja, ka Eiropas Komisijas finansējums apstiprināts teju 22 miljonu eiro apmērā. Savukārt atlikusī daļa ir valsts budžeta līdzfinansējums – 1,5 miljoni eiro, kas lielākoties tiek novirzīts tieši mobilitātes programmām.
Apstiprinātos projektus īstenos līdz pat 2023.gada beigām, taču nākamgad jau atkal tiks atvēlēta nauda jauniem projektiem.
VIAA “Erasmus+” programmas departamenta direktore Zane Gailīte norādīja, ka finansējums ar katru gadu programmām palielināsies: “Šis finansējums patiesībā pakāpeniski kāpj katru gadu. Attiecībā uz 2022.gadu Eiropas Komisija jau ir paredzējusi provizorisku pieaugumu lielākoties mobilitātes projektu īstenošanai.”
Nauda pieredzes apmaiņai pandēmijā
Vai Covid-19 laikā tik lielu naudu nepieciešams atvēlēt ārzemju braucieniem, Gailīte atbildēja, ka “Erasmus+” programma pa šo laiku spējusi pielāgoties pandēmijai?
“Protams, 2020.gads bija diezgan liels šoks visiem. Mobilitātes tika pārtrauktas, pēc laika turpinātas virtuāli vai fiziskie – tie risinājumi bija daudz un dažādi. Reaģējot uz šo apjukumu, Eiropas Komisija nodrošināja, ka tajā brīdī visi spēkā esošie līgumi varēja tikt pagarināti par gadu,” pastāstīja Gailīte.
Anna Paula Veidmane šobrīd atrodas Erasmus programmā Spānijā. Studente pastāstīja, ka nenožēlo savu izvēli: “Mums jau kopš semestra sākuma mācības notiek klātienē. Apmēram pusotru mēnesi bija pāris lekcijas, kas notika attālināti. Bet pēc oktobra beigām viss pārgāja klātienē. Tajā brīdī, kad es braucu, Spānijā bija daudz labāka [Covid-19] statistika nekā Latvijā. Es zināju, ka te būs labāk nekā palikt mājās. Kad [saslimušo] statistika pasliktinājās, bija skaidri zināms, ka mācības Latvijā nebūs klātienē visu semestri. Ja man te kaut kas būtu attālināti, tas būtu tāpat kā mācīties mājās.”
Aģentūrā skaidroja, ka šobrīd pilnīgi attālinātas mobilitātes programmas netiek plānotas, bet kāda daļa apgūstamo priekšmetu var būt virtuāla.
Studentu interese atkal pieaugusi
Latvijas Studentu apvienības prezidents Kristafers Zeiļuks zināja stāstīt, ka pandēmijas sākumā studenti mazāk vēlējās doties “Erasmus” programmās, taču šobrīd nekas neliecina, ka studenti mazāk piedalītos nekā pirms pandēmijas. Par spīti pandēmijai Latvijas Studentu apvienība atbalsta tik lielu finansējuma piešķiršanu mobilitātes programmām.
“Gribētu teikt, ka Latvijā šogad ir vieni no spilgtākajiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem. Citur Eiropā tādu gluži nav. Līdz ar to, nevar teikt, ka tā nauda, kas tiek ieguldīta, neizpilda savu mērķi. Protams, ka mēs redzam, ka papildu resursi būtu ieguldāmi arī citās ar augstāko izglītību saistītās jomās, piemēram, mācību materiālu pieejamības nodrošināšanai. Tomēr šī izraušanās no ikdienas, dodoties mobilitātē studēt uz citu valsti, tā tomēr ir iespēja studējošajiem arī pandēmijas apstākļos,” sacīja Zeiļuks.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas tautsaimniecībai ir svarīga šo programmu kvalitāte. “Ja viņiem nav iespējas uzlabot un apgūt kaut ko īpaši jaunu, ko nevar apgūt šeit, tad šajā gadījumā ir stagnācija attīstībā. Ja tas ir tikai tāda ķeksīša pēc, tas būtu ļoti nepareizi. Bet līdz šim par šo programmu ir ļoti labas atsauksmes,” pauda Meņģelsone.
Valsts izglītības attīstības aģentūra skaidroja – ja programmām rodas naudas atlikums, kas ik gadu ir salīdzinoši ļoti maza daļa, to atgriež atpakaļ Eiropas Komisijai. Savukārt valsts budžeta līdzfinansējums vienmēr tiek iztērēts pilnā apmērā.
Atdeve no attālinātām “Erasmus” studijām?
To, ka ikvienam studentam būtu jāiegūst “Erasmus” starptautiska studiju pieredze, uzskata “Junior achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns. Tomēr ir arī jāseko līdzi šī brīža pandēmijas situācijai un iespējai ceļot, atrasties ārzemēs.
“Kā jau ir zināms, “Erasmus” studijas var būt no 3 līdz 12 mēnešiem. Ja mēs skatāmies trīs mēnešu griezumā, tad epidemioloģiskā situācija ir viļņveidīga. Un var atrast valstis, kur trīs mēnešus šī situācija ir gana stabila, lai mēs droši aizsūtītu savus studentus “Erasmus” studiju pieredzē,” sacīja Krievāns.
Viņaprāt, piešķirtais finansējums šīm programmām ir adekvāts: “Kopumā “Erasmus” studijas ārzemēs nav lēts prieks. Tas ir finanšu izmaksu ietilpīgs projekts. Ja mēs skatāmies, ka 12 miljoni eiro ir uz 5000 studentiem, tad vidēji tie ir 2400 eiro uz studentu. Ņemot vērā kaut vai trīs mēnešu starptautisku pieredzi ārpus valsts, tad šīs izmaksas ir gana adekvātas.”
Tomēr attālinātas “Erasmus” studijas nav īstenojamas ar 100% atdevi un kvalitāti. “Jāskatās konkrēti, kura valsts tā ir un kādas studiju programmas, cik tās maksā. Arī mums kā izglītības organizētājiem ir skaidrs, ka arī attālinātais mācību process ir dārgs. Bet, protams, šeit ir jāskatās aspekts, ko students iegūst no tā. Lielākais ieguvums studentam ir, ja viņš fiziski var atrasties citā valstī, fiziski piedalīties studiju procesā, iepazīties ar jauniem kursabiedriem, veidot kontaktus, iegūt starpkulturālu pieredzi, un tam ir jānotiek klātienē. Protams, ja “Erasmus” programma notiks attālināti, tad man diemžēl ir jāsaka, ka tā, visticamāk, daļēji kaut kādā aspektā var īstenot savu mērķi. Bet tālu no tā, ka tā būtu klātienē,” sacīja Krievāns.
