Viņš norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā aizsardzības jomā ir daudz paveikts - palielināts finansējums, pildīti NATO Varšavas samitā pieņemtie lēmumu, mainīta apmācību sistēma, veikti dažādi bruņojuma iepirkumi, kā arī kāpusi cilvēku uzticība un vēlme iesaistīties bruņotajos spēkos. "Mums ir sarežģīta situācija, cilvēku skaits ir tāds, kāds tas ir. Arī veselība viņiem ir tāda, kāda tā ir. Taču mēs spējam kāpināt iesaistīšanos Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un Zemessardzē," sacīja Bergmanis.
Vaicāts par to, ar ko nodarbosies, ja aizsardzības ministra amatu pēc jaunās valdības izveidošanas būs jāpamet, Bergmanis norādīja, ka, visticamāk, atgriezīsies Saeimā kā ierindas parlamenta deputāts.
Iepriekš Bergmanis pauda, ka nākamais lielais NBS uzdevums ir sekmīga daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štāba izveidošana Ādažu militārajā bāzē. Ministrs stāstīja, ka jau tagad Ādažu bāzē īstenotie infrastruktūras projekti ir tik pamatīgi, ka cilvēki, kas tur nav bijuši vairākus gadus, lūdzot palīdzību, lai varētu orientēties kādreiz tik pierastajās vietās.
KONTEKSTS:
Vasarā tika nolemts, ka militārajā bāzē Ādažos tiks izvietots daudznacionālais divīzijas “Ziemeļi” štābs. Par to vienojušās Dānija, Latvija un Igaunija. Štāba veidošana ir tupinājums tiem darbiem, ko aizsāka vēl iepriekšējie divi NATO samiti – Varšavā un pirms tam vēl Velsā.
Piemēram, bieži minēts, ka Baltijas vājais punkts ir tā sauktais Suvalku koridors – nepilni 100 kilometri Lietuvas-Polijas robežas. Suvalku koridora vienā pusē ir ar Krievijas smagi apbruņotais Kaļiņingradas apgabals. Ja Krievija šo koridoru ieņem, Baltija tiek atšķelta no Eiropas. NATO ātra un efektīva rīcība tad būtu tas, par ko rūpētos jaunizveidotais štābs.
ASV valdības Ārvalstu militārās pārdošanas programmas ietvaros NBS saņēmuši pirmos 18 ASV uzņēmuma “Polaris Government & Defense” ražotos militāros taktiskos transportlīdzekļus “Sportsman Big Boss” un MRZR- 2. Tāpat Latvijas armija saņēma visas no Austrijas iegādātās pašgājējhaubču sistēmas, informēja Aizsardzības ministrija.