Pēc viņas teiktā, Latvijā ģimenes ir dažādas – ir lieliski vecāki, bet ir arī tādi, kam bērns nav "svētums". Tad, kad šādiem vecākiem atņem aizgādības tiesības, viņi par to īpaši nebēdājot – turpina dzīvot tāpat kā iepriekš un laist pasaulē bērnus.
Šīm, pēc Melderes sacītā, "sistēmas ģimenēm" nav nekādu pārmetumu pret sevi par to, ka rīkojušās neģēlīgi pret savu bērnu, un tās neizdara secinājumus pēc bērna izņemšanas no ģimenes.
"(..) Vecākam ir jābūt. Mēs šobrīd nerunājam par vecāku atbildību un vecāku pienākumiem attiecībā pret savu bērnu," sacīja Meldere.
Viņa norādīja, ka bāriņtiesas Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar bāriņtiesām Lielbritānijā, ir "ļoti demokrātiskas" – bērns no ģimenes tiek izņemts tikai tad, kad ģimenē ir apdraudējums viņa dzīvībai vai veselībai. Vienlaikus tiek strādāts ar ģimeni.
Vecākiem Lielbritānijā bāriņtiesai ir jāpierāda, ka viņi ir spējīgi rūpēties par saviem bērniem, bet Latvijā ir citādi – bāriņtiesai ir jāpierāda, ka vecāki nevar parūpēties par saviem bērniem. "Mēs esam cilvēcīgāki un pielaidīgāki," teica Meldere.
Mācītājs, biedrības "Zvannieku mājas" dibinātājs un idejas autors Juris Cālītis gan norādīja, ka primāri būtu jādomā par bērnu un viņa labklājību. "Iestāsimies par katru bērnu, nevis vecākiem," viņš aicināja.
