Datums, protams, nebija nejaušs. 1939.gada 23.augustā tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts – nāves spriedums Baltijas valstīm. Baltijas ceļš bija iecerēts dienā tieši 50 gadus pēc pakta parakstīšanas, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem un tam, ka Baltijas valstis PSRS sastāvā nebūt neatrodas brīvprātīgi.
Vārds “okupācija” tolaik sāka skanēt arvien skaļāk. PSRS Kompartijas ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs 1986.gadā pieļāva arvien lielāku atklātību attiecībā uz staļinisma noziegumiem.
1987.gada 23.augustā notika mītiņi Viļņā, Rīgā un Tallinā, kur katrā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Tallinā notikušais mītiņš bija mierīgs, taču Rīgā un Viļņā izcēlās asas sadursmes ar miliciju, kuru laikā tika aizturēti vairāki simti cilvēku.
Gadu vēlāk – 1988. gada 23 augustā piemiņas akcijas notika jau nacionālo kustību vadībā un pulcēja daudzus desmitus tūkstošus cilvēku. Baltijas atmoda no entuziastu kustības bija kļuvusi par visu trīs valstu vienojošu kustību.
Un 1989.gada 23.augustā notiekošais Baltijas ceļš pierādīja, ka trīs Baltijas valstu vēlme atjaunot savu neatkarību ir ceļš, kuram vairs nav atpakaļceļa.
Divi miljoni cilvēku, apmēram 600 kilometru un 15 minūtes - tāds skaitļos ir Baltijas ceļš, bet ieguldītais darbs un akcijas nozīme - nenovērtējami.
Baltijas ceļa maršruts bija no Ģedimina torņa pakājes Viļņā caur Ukmerģi uz Panevēžu, caur Pasvali. Šķērsojot Latvijas robežu – uz Bausku, tad caur Iecavu, Ķekavu uz Rīgu. Šķērsojot Daugavu pa Akmens tiltu pa Brīvības ielu ārā no Rīgas pa Pleskavas šoseju cauri Vangažiem, Siguldai, Līgatnei uz Cēsīm, tad uz Valmieru. No Valmieras uz Rūjienu, Ķoņiem līdz Igaunijas robežai. Igaunijā Baltijas ceļa maršruts bija caur Karksi-Nuiju uz Vīlandi, Raplu un Tallinu - ķēde noslēdzās Tompea pils pakājē.
Baltijas ceļu organizēja visu Baltijas valstu nacionālās kustības: Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte “Rahvarinne” un Lietuvas Reformu kustība “Sajūdis”.
No šodienas viedokļa raugoties – ļoti īsā laikā tika paveikts milzīgs organizatorisks darbs, lai drosmīgo ideju realizētu. Bijušie tautas atmodas kustību vadītāji Lietuvā un Igaunijā atzina Latvijas Televīzijai, ka vislielākais risks bijis - vai atnāks pietiekami daudz cilvēku.
Līdztekus Baltijas ceļa piemiņai sestdien, 23.augustā, aprit kāda daudz skumjāka gadskārta - 75 gadi kopš noziedzīā Molotova - Ribentropa pakta, kurā tika pārdalītas Vācijas Reiha un Padomju Savienības ietekmes sfēras Austrumeiropā. Tā rezultātā Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību. Īpaši aktuāls šis temats ir arī mūsdienās, vērojot Krievijas revanšistisko politiku Ukrainā.
