Lai ieviestu jauno augu veselības regulu, Valsts augu aizsardzības dienests izstrādājis jaunus augu karantīnas noteikumus, kas nosaka stingrāku kontroli uz robežas.
Turpmāk fitosanitārais sertifikāts būs nepieciešams visiem stādīšanai paredzētajiem augiem, sēklām, kā arī augļiem un dārzeņiem neatkarīgi no ievestā daudzuma.
Izmaiņas skaidroja dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele: “Tas nozīmē – ja jūs vedat augļus no trešajām valstīm komercvajadzībām vai privātvajadzībām, tad šiem augļiem ir jābūt ar fitosanitāro sertifikātu. Iepriekš tas bija vajadzīgs tikai noteiktiem augiem vai augu produktiem, ko ieved komerciālos nolūkos. Bet arī nupat gada sākumā bija ažiotāža par vienu mango no Taizemes, ka arī tam ir vajadzīgs sertifikāts, jo
ar šiem augiem un augļiem no citām zemēm ir ļoti viegli ievest Latvijā augu karantīnas organismus, kas var nodarīt ļoti lielus ekonomiskos zaudējumus mums, Latvijā, iznīcinot kokus, augļu dārzus.”
Iepriekš pieņemtā regula gan paredz, ka izņēmums ir banāni, kokosrieksti, dateles, ananasi un duriāni, kam sertifikāti nav vajadzīgi.
Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta speciāliste Kristīna Romanova pastāstīja, ka
lielākoties no augu un augu produktiem Latvijā tiek kontrolētas kokmateriālu kravas, kurās visbiežāk arī konstatē pārkāpumus.
“Piemēram, pērn saņēmām ap 100 paraugus un 19 bija neatbilstoši. Septiņās Ķīnas iepakojamā materiāla kravās bija dzīvi kaitēkļi, kuriem tur nevajadzētu būt, jo šim materiālam ir jābūt marķētam un apstrādātām, kas garantē, ka dzīvu kaitēkļu tur nebūs. Tāpat bija pa gadījumam Turcijas paletēs un Ukrainas paletēs, kur atrasti kaitēkļi. Taču lielākais rekordists pārkāpumos mums ir Baltkrievija, kur mēs regulāri atrodam koksnes nematodi, kas gan nav karantīnas organisms, bet parāda, ka marķēšana un apstrāde nav notikusi vai ir viltota. Arī šogad bijuši divi gadījumi, kur kravās no Krievijas atradām koksnes nematodi,” pastāstīja Romanova.
Kontrolētajās augļu un dārzeņu kravās ar īpašiem riskiem līdz šim dienests nav saskāries. Taču līdz ar jaunajām prasībām uzraudzīs tās pastiprināti.
Tāpat arī stingrāk plānots kontrolēt privātpersonu bagāžu, lai netiktu ievesti kādi svaigi augļi vai dārzeņi bez sertifikāta.
“Privātpersonas tiešām ir riska faktors, jo Eiropā šī cilvēku kustība ir aktīva. Daudzi cilvēki ir emigrējuši un pastāvīgi dzīvo citās valstīs un ceļojot atpakaļ ņem līdzi savu pārtiku un iemīļotus produktus. Bet tādā veidā tiešām ir arī ievazājuši kaitīgos organismus. Īpaši, ja tas ir sēklas materiāls vai pavairojamais materiāls, tas ir liels risks. Arī augļi vai dārzeņi – tos izmetot, šie kaitēkļi turpina dzīvot,” skaidroja Romanova.
Augu veselības regula paredz arī stingrāku augu pasu sistēmu. Pases būs jāpievieno visiem stādīšanai paredzētajiem augiem, ja tos izplata tirdzniecības tīklam, veikalam, apzaļumošanas pakalpojumu sniedzējam un vairumtirdzniecības bāzei.
