Kā pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina asociācijas prezidente Sarmīte Veide, šajā gadā veselības aprūpē strādājošo algu palielināšanai papildus piešķirti desmit miljoni eiro. Šis finansējums netiks izmantots ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanai, ņemot vērā, ka viņi ir pašnodarbinātie, lai gan ir tie, kas nodrošina primāro veselības aprūpi.
Taču valdība, lemjot par desmit miljonu eiro papildu naudu valsts un pašvaldības veselības aprūpes iestādēs strādājošajiem, uzdeva Veselības ministrijai rast iespēju palielināt arī ģimenes ārstu atalgojumu. Veselības ministrijai (VM) uzdots aplēst, cik daudz naudas būtu nepieciešams ģimenes ārstu atalgojuma celšanai.
"Interesanta ir ministra rīcība – pieprasīt atskaites, kādas līdz šim nav bijušas," stāstīja Veide,
norādot, ka ģimenes ārsti jau tā nodod atskaiti Nacionālajam veselības dienestam, bet otru – Valsts ieņēmumu dienestam. "Mēs iedevām visas tās atskaites, kas paredzētas likumdošanā," teica asociācijas prezidente, norādot, ka ministra prasītās atskaites ārsti nav iesnieguši.
Viņa norādīja, ka ģimenes ārsti neredz pamatu, kāpēc būtu jāiesniedz jauna atskaite, kur tostarp paredzēts sniegt datus par papildu darbiem. Valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēs strādājošajiem pirms algu palielināšanas šāda jauna atskaite netika prasīta, norādīja Veide, uzsverot – ja VM vēlas jaunus datus, tad valsts iestādes ar tiem var apmainīties.
Veide atzina, ka pašlaik nav skaidrs, pēc kādas metodes plānots palielināt ģimenes ārstu atalgojumu.
"Prasījām no ministra paskaidrojumu, bet paskaidrojuma nav," atzina asociācijas prezidente, norādot- tas rada bažas, ka ministrs domā par jaunu aprēķina metodiku.
Asociācijas prezidente atzina, ka ģimenes ārstu neapmierinātību raisījusi arī tas, ka no 1. janvāra ģimenes ārsti vairs nedrīkst izrakstīt vairākus nosūtījumus uz valsts apmaksātiem laboratoriskajiem izmeklējumiem. Par šo prasību sabiedrība iepriekš netika informēta, teica Veide, norādot: "Tā doma ekonomēt uz pacientu izmeklējumiem ir neprognozējama."
Jautāta, vai šogad varētu būt ģimenes ārstu protesti pret veselības ministra darbu,
Veide atzina - ja "nav sadarbības un dialoga ar ministru", tad asociācijas valde vērtēs, "kā varam rīkoties tālāk, lai mūs sadzirdētu".
Belēvičs Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas kritiku uzskata par nepamatotu un pārmetumus par lielo birokrātisko slogu, kas saistīts ar pieprasītajām finanšu atskaitēm, sauc par „apzinātu sabiedrības maldināšanu”. „Es pildu tikai valdības rīkojumu.
Kad [iepriekšējās veselības ministres Ingrīdas] Circenes kundzes laikā tā pati Veides kundze arī prasīja ģimenes ārstiem lielāku atalgojumu, tad valdība nolēma, ka, pirms šis palielinājums tiek piešķirts, ir jānoskaidro, cik viņi pelna un cik viņi maksā savām medmāsām," atgādina ministrs.
"Tā kā Veides kundze tagad ir viennozīmīgi paprasījusi lielāku atalgojumu ģimenes ārstiem, ir jāpilda 2013.gadā lemtais un jānoskaidro, cik tad ģimenes ārsti pelna. Domāju, ka ģimenes ārstiem nav ko slēpt. Ir skaidra tā situācija, ka ģimenes ārstu darbs, it īpaši lauku reģionos, nav finansiāli pievilcīgs, un valsts uzdevums būtu gādāt par šī atalgojuma palielinājumu, lai neizveidojas situācija, ka pienāk brīdis, kad dakteri, kuri ir gados, aiziet pensijā un nav neviena jaunā, kas nāktu viņu vietā, jo tas nav finansiāli atraktīvi," argumentē Belēvičs.
