Atsevišķas balsis Eiroparlamentā aicina izbeigt pulksteņa grozīšanu

Pirms nedēļas visā Eiropas Savienībā (ES) un arī Latvijā notika pāreja uz ziemas laiku. Pulksteņus divreiz gadā groza vairāk nekā 60 pasaules valstīs, lai vasaras dienās uz agrā saullēkta rēķina iegūtu ilgāk gaišus vakarus un pēc iespējas efektīvāk izmantotu dabisko dienasgaismu. Bet nav noslēpums, ka daudzus šī laika maiņa kaitina. Tai skaitā arī Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Pāvelu Svobodu un viņa līdzgaitniekus, kuri apņēmušies rosināt parlamenta debates par šo jautājumu. Viņu mērķis ir likt Eiropas Komisijai (EK) pārskatīt pirms 16 gadiem pieņemto direktīvu, kas paredz vienotu laika maiņu visā ES.

Pulksteņa grozīšana ir temats, par ko vismaz divreiz gadā runā šķietami visur – viesībās, darbā, ģimenē. Dalās kuriozos par laika maiņas radītiem pārpratumiem un viedokļos par to, vai pulksteņa pagriešana vispār ir vajadzīga.

Idejām par pulksteņa pagriešanu, lai vasarā efektīvāk izmantotu dienasgaismu un taupītu elektrību, ir vairāk nekā simt gadu vēsture. Latvijā to pirmoreiz ieviesa 1981.gadā, bet ES vienotu pāreju uz ziemas un vasaras laiku regulē 2001.gadā pieņemta direktīva.

Šīs direktīvas pārskatīšanu jau ilgāku laiku rosina čehu eiroparlamentārietis Pāvels Svoboda, kurš vada EP Juridisko komiteju un arī darba grupu ziemas un vasaras laika izbeigšanai.

"Visu, ko ietaupām elektrībā, mēs notērējam apkurē. Pulksteņa grozīšanai tikai negatīvas sekas, sākot no veselības problēmām un beidzot ar pieaugošu satiksmes negadījumu skaitu. Šis pētījums skaidri parāda, ka likums ir jāmaina," viņš uzskata.

Pētījumu, uz ko atsaucas deputāts Svoboda, veikusi EP domnīca pēc viņa vadītās Juridiskās komitejas pasūtījuma. Uzreiz gan jāsaka, ka paša pētījuma secinājumi nebūt nav tik strikti, kā tos interpretē Svoboda. Dokumentā teikts, ka enerģijas ietaupījumi patiesi ir niecīgi un ka ietekme uz veselību varētu būt problēma. Taču ekonomikas sektoros, tai skaitā transporta nozarē laika maiņas ietekmi esot grūti noteikt un vasaras laiks nāk par labu ES iekšējam tirgum un atpūtai brīvā dabā.

EK pašlaik negrasās mainīt pirms 16 gadiem pieņemto direktīvu. Ik pa laikam tā aptaujā dalībvalstis par pāreju uz vasaras laiku. Pēdējā aptauja bija pirms trim gadiem.

"Ekonomikas ministrija 2014.gada sākumā veica aptauju savā mājaslapā. (..) Kopumā tajā piedalījās 6244 respondenti, no kuriem nepilni pieci tūkstoši izteica neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un visā Eiropas Savienībā," Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns stāsta, ka Latvijā laika maiņu noraidījuši teju 75% aptaujāto. Daļa iebilduši par pāreju uz vasaras laiku, citi atkal pauduši vēlmi dzīvot tieši pēc vasaras laika un nepāriet uz ziemas laiku.

"Balstoties uz šo sabiedrības viedokli, Ekonomikas ministrija Eiropas Komisijai sniedza viedokli, ka pie nosacījuma, ja Eiropas Savienībā šāds vienotais regulējums tiktu atcelts, tad Latvija varētu izvērtēt iespēju palikt vasaras laika joslā. Bet tur tomēr būtu jāveic plašāks izvērtējums, vai tas ir korekti vai nav, jo ar to mēs mākslīgi mainītu sava ģeogrāfiskā izvietojuma laika joslu," teica Šaicāns.

Šaicāns gan atminas, ka vairumā citu dalībvalstu aptaujāto iedzīvotāju nostāja nav bijusi tik kategoriska un visas dalībvalstis bijušas vienisprātis, ka ES būtu jāsaglabā vienota kārtība attiecībā uz pulksteņa grozīšanu.

"Ja vienotā kārtība tiktu atcelta, būtu lielākas neskaidrības un rastos daudz dažādu kļūmju.

Īpaši tas varētu attiekties uz transporta sektoru, kur laika saskaņošana ir ļoti svarīga pa visām valstīm.  Biznesa nozare bija minējusi arī tādu faktu: ja katra valsts grozītu laiku pa savam, varētu rasties problēmas arī ar dažādu IT sistēmu saskaņošanu. (..)

2014.gadā Eiropas Komisijas secinājums bija, ka dalībvalstis nesaskata nekādu nepieciešamību mainīt esošo kārtību," teica EM pārstāvis.

Savukārt EP domnīcas nesen veiktā pētījuma autori norāda, ka visaptveroši dati par faktisko ES iedzīvotāju attieksmi pret vasaras laiku pašlaik nav pieejami. Lai gan atsevišķu valstu veiktās aptaujas rāda kritiskas attieksmes pieaugumu, satistiski ticamu datu par visu ES gluži vienkārši nav.

1 komentārs
Marite Jansone
Mūsu sabiedrībā (un pieļauju, ka tā ir arī citās postsociālisma zemēs) diezgan raksturīgi, ka ļaudis sūdzas, grib kaut ko mainīt, bet nepadomā divus soļus uz priekšu. Ja atceltu pulksteņa grozīšanu, gan tad daudzi vaidētāji attaptos, ka nemaz tik skaisti vis nav. Ir vai nu iespēja ziemā celties stundas 3...4 pirms saullēkta, vai arī vasarā nākot no darba attapties, ka tūlīt jau paliks tumšs un neko daudz vairs nepadarīsi. Mūsu platuma grādos, kad nākas ziemā paciest tik daudz tumsas pulksteņa griešana ir nepieciešama kaut vai tādēļ, lai nenogulētu gaismu, kas būs pieejama vasarā.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti