Stundu mazāk sanāks pagulēt: tādas daudziem ir pirmās asociācijas ar pāreju uz vasaras laiku, kas šogad notiks svētdien, 30.martā, kad pulksteņa rādītājus pagriezīsim stundu uz priekšu. Latvijā pāreju uz vasaras laiku ieviesa pirms vairāk kā 30 gadiem, bet kopš 2001.gada vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm regulē īpaša direktīva. „Mums ir vienotais tirgus un viss bizness ir ļoti saistīts,” saka Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns.
Viņš stāsta, ka pirms 13 gadiem pieņemto direktīvu ik pa laikam izvērtē, lūdzot iedzīvotājiem un organizācijām no jauna izteikt viedokli par laika maiņu. Iepriekšējā reize bija 2007.gadā, kad lielākā daļa ES iedzīvotāju atbalstīja vasaras laika režīmu.
Pēc 2007.gada analīzes ir tā, ka īstenībā ir ļoti maz valstu, kas ir pret [laika pāreju] (..) vairāk ir par to: tas palīdz darbos, ir vairāk laika, cilvēki priecīgāki (..),” norāda Šaicāns.
Arī šogad no apmēram pieciem tūkstošiem līdz šim nobalsojušo Latvijā divas trešdaļas ir pret laika maiņu. Šaicāns gan atzīst, ka balsotāji lielākoties nepamato, kāpēc ir pret. Viņaprāt, iedzīvotājiem tas lielākoties ir emocionāls lēmums.
Ja mēs jautātu cilvēkiem oktobrī, kad cilvēkiem ir iespēja pagulēt stundu vairāk, tad tas arguments būtu stipri citādāks,” pauž Ekonomikas ministrijas pārstāvis.
Galvenais arguments par labu pārejai uz vasaras laiku ir vairāk gaišu vakara stundu, kas palīdz nedaudz, bet tomēr samazināt elektroenerģijas patēriņu; gaišā laikā notiek mazāk avāriju un tiek pastrādāts mazāk noziegumu.
Pētījumos Lielbritānijā secināts, ka, pateicoties papildu gaišai stundai vakarā, sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā pieaug par 25 līdz 30 %. Savukārt Nīderlandes Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10%, kas par vairāk kā 22 miljoniem eiro audzē apgrozījumu.
Latvijā gan šādi aprēķini nav veikti. Latvijas Darba devēju konfederācija savu pozīciju pagaidām vēl formulē, bet organizācijas vadītāja Līga Menģelsone vērtē, ka ekonomiskā ziņā pāreja uz vasaras laiku ir atbalstāma.
Ja mēs ņemam vērā vienas stundas ieguvumu ekonomiski rosīgajā laikā, kad notiek tirdzniecība un tiek sniegti pakalpojumi, kuru laikā tiek gūti ieņēmumi, tad tas ir vērtējams tikai ar plus zīmi,” komentē Menģelsone.
Kā arguments pret pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ nereti izskan veselības pasliktināšanās - organismam ir grūti pieskaņoties, pulksteņa rādītāju grozīšana rada lieku stresu. Ekonomikas ministrija gan uzsver, ka pētījumi par vasaras laika ietekmi uz veselību to neapstiprina un sliktā pašsajūta, ja tāda rodas, ir īslaicīga. Uz to norāda arī Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis.
Sūdzības vienmēr ir subjektīvas, un katra cilvēka individuālā reakcija ir jāņem vērā. Tiesa, nav daudz cilvēku, vismaz manā praksē, kas par to sūdzētos. Cilvēka adaptācijas spējas ir pietiekami lielas (..)” saka Princis.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.