Cik pasargāti no infekcijas slimībām ir tie, kuri dzimuši septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados un savulaik saņēmuši kombinētās vakcīnas? To tagad cenšas noskaidrot īpašā pētījumā, kurā iekļauti gan mediķi, gan tie, kuri medicīnā nestrādā. Doktora disertācijā tiek veikta gan anketēšana, gan asinsanalīzes. Un tieši tās dos atbildi uz jautājumu, kuras antivielas vēl ir spēcīgas, bet kuras - nav.
RSU Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna pastāstīja, ka pašlaik notiek nopietns pētījums, kurā nosaka antivielas pret difteriju un masalām. "Mēs nosakām kopējo antivielu saturu," paskaidroja Vīksna. "Un noteikti ļoti interesants materiāls būs, ko viņi teiks, kad uzzinās, ka nav antivielas."
Infektologi atgādina, ka reizi desmit gados katram iedzīvotājam jāatkārto pote pret difteriju un stingumkrampjiem.
Katru gadu - pret gripu. Citu rekomendāciju nav.
Gripas epidēmijas skartā teritorijā mirstība pieaug, uzsvēra Vīksna. "Nomirst it kā no cita - nieru, sirds, plaušu bojājumiem. Bet patiesībā – no gripas. Otrs ir pneimokokālā vakcīna tiem, kas bieži slimo. Ja viņi var pasargāties, pret vairāk nekā 10 baktērijām, daudzi, kas to izdarījuši, pat ir aizmirsuši, ka slimo."
Potēties pret ērču encefalītu gan esot katra paša izvēle, atšķirībā no gripas kopējo imunitāti tas neapdraud.
Mediķi gan novērojuši, ka cilvēki bieži nezina un neatceras, kad pēdējo reizi veiktas obligātās vakcīnas. Tāpat, pieaugot mūža ilgumam, ir skaidrs, ka antivielas asinīs ar gadiem vienkārši izzūd.
"Ja mēs dzīvotu 120 gadus, 60 gados visiem būtu jāpārvakcinējas pēc bērnu kalendāra," smaidot piebilst Vīksna.
Savukārt RSU profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa saka, ka
vidējais latvietis vakcinēšanās jautājumā ir apzinīgs.
"Ir dāmas un kungi, kuri ir ļoti centīgi. Gan uz difterijas, gan pneimokokālajām potēm. Tā ir laba populācijas daļa," viņa paskaidroja.
Ja skatās kopainu, Skandināvijas valstis profilaktisko pošu ziņā mūs apsteidz, bet aiz Latvijas vēl ir pietiekami daudz valstu, kur cilvēki vakcinējas mazāk apzinīgi.
