“Ceļu satiksmes noteikumos ir pateikts – ja [autobuss] ir aprīkots ar drošības jostām, tās ir jālieto. Par to pirmkārt atbild pats pasažieris. Pēc tam arī vadītājs, lai pasažieri būtu piesprādzējušies,” stāstīja Policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locis.
Sods par nepiesprādzēšanos autobusā pasažierim ir 15, bet šoferim – 30 eiro. Savukārt Valsts policijā uzskata – kamēr visi starppilsētu autobusi nebūs aprīkoti ar drošības jostām, tikmēr panākt, lai pasažieri piesprādzējas arī autobusā, ir ļoti grūti. Turklāt policija to nekontrolē.
“Policija, strādājot uz ielas, vienkārši apturēt autobusus, kuri nepārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, nevar,” atzina Locis.
Akcijas un reidus policija arī neplāno, bet drīzāk kampaņu veidā aicina pārvadātājus informēt pasažierus, ka ir jāpiesprādzējas.
Policijas rīcībā nav konkrētu skaitļu, cik no visiem Latvijā kursējošajiem autobusiem ir aprīkoti ar drošības jostām, bet pieļauj, ka tā ir mazākā daļa.
Tikmēr tūrisma kompāniju šoseju kuģi, kas veic starptautiskos reisus, nemaz nevar iziet tehnisko apskati, ja nefunkcionē kāda no drošības jostām.
Pirms sēsties pie stūres, šoferis atgādina par piesprādzēšanos, bet autobusā iedegās brīdinājuma signāls.
Tūrisma kompānijas autobusa šoferis Aigars Miksons vēl nav pieredzējis, ka Latvijā uz ceļa būtu kontrolēta drošības jostu lietošana, ārzemēs tā ierasta prakse.
“Ir arī tāda lieta uz bāņiem - ir kameras, kas fiksē, vai nepārvietojas pa salonu pasažieri. Var apturēt, parādīt video un sodīt par to, ka nav piesprādzējušies,” stāstīja Miksons.
Sodi par drošības jostu neizmantošanu ārzemēs nav nekādi mazie – sākot no 40 līdz pat 250 eiro par katru pasažieri, kā kurā valstī. Turklāt tos sedz katrs neapzinīgais pasažieris pats.
Starppilsētu autobusa šoferis Aivars savukārt atzina, ka pats tam visu ceļu nevar izsekot, pirmajās rindās jau pasažieri cenšas sprādzēties. “Bet pa salonu es nevaru izsekot kuš jā, kurš – nē,” atzina Aivars.
