Nacionālā veselības dienesta speciālisti ir pārliecināti, ka jaunā principa ieviešana ļaus izdarīt precīzākus secinājumus arī par to, cik pieprasīts ir šis pakalpojums.
„Tas nav ar tādiem simptomiem kā parasti slimības izpaužas, ar sāpēm un tā. Ir citas lietas, kas uzslāņojas. Varētu teikt, ka tās ir dvēseles sāpes, ka tās ir ģimenes saites, kas cieš,” savos novērojumos dalās dakteris Gints Treijs.
Viņa vadītais reproduktīvās medicīnas centrs „Embrions” ir viena no piecām klīnikām, kas kopš 2012. gada, kad tika ieviesta valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas programma, tās ietvaros sniedz šo pakalpojumu ģimenēm, kas saskārušās ar neauglības problēmu.
Šo gadu laikā pasaulē nākuši 188 mazuļi, kuru vecākiem valsts apmaksātās programmas ietvaros palīdzību snieguši „Embriona” speciālisti.
Treijs uzsver: ir labi, ka šāda programma vispār ir. Rindā uz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu „Embrionā” reģistrējušies aptuveni 700 pacienti.
„Līdz šim bija tāds modelis, ka tika izdalītas tādas kvotas. Katrai klīnikai, kas piedalījās, tās tika vienlīdzīgi sadalītas,” skaidro dakteris Treijs, lēšot, ka ar valsts programmai atvēlēto naudu vidēji notikušas aptuveni 140 procedūras gadā.
„Naudas izteiksmē tā programma nav problēma. Tas ir politiskas izšķiršanās lēmums,” piebilst Treijs.
„Manā gadījumā tie bija divi gadi un daži mēneši tā rinda, kas tika izstāvēta,” stāsta Ilze, kuras mazulis nācis pasaulē, tieši pateicoties valsts apmaksātajai programmai.
Sieviete, kas vēlējās palikt anonīma, par programmu saka tikai labus vārdus.
„Tad, kad sākas tā ārstēšana, tiek injicēti kaut kādi hormoni vai kaut kas tamlīdzīgs. Injekcijas ir vajadzīgas katru dienu un tās maksā ļoti dārgi. Tad ik pa divām dienām ir jāierodas pie ārsta, lai ultrasonogrāfijas kontrolē pārbaudītu, kā tur viss attīstās. Protams, jebkurā brīdī kaut kas var noiet greizi un viss var pārtraukties. Bet labākajā gadījumā pat atvaļinājums īsti nav jāņem,” stāsta Ilze.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, kopš programmas sākuma pasaulē nākuši jau vairāk nekā 800 mazuļi.
Pavisam precīzs bērnu skaits nav zināms, jo dienesta rīcībā ir informācija tikai par valsts apmaksāto dzemdību kopējo skaitu. Pilnīgas informācijas par to, cik daudzos gadījumos topošie vecāki izvēlējušies maksas dzemdības vai nolēmuši mazuli dzemdēt ārzemēs, piemēram, Igaunijā, nav.
Ņemot vērā, ka pēc medicīniskās apaugļošanas procedūrām biežāk dzimst dvīņi, mazuļu skaits varētu būt arī lielāks, saka Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga. Tiesības izmantot valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas programmu ir sievietēm līdz 37 gadu vecumam.
„Ir nodrošināta iespēja gan veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir iespējams veikt šo medicīnisko apaugļošanu. Ja tiek apstiprināta šī neauglības diagnoze, tiek nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātu medicīnisko apaugļošanu un medikamentus, kas nepieciešami mazuļa ieņemšanai. To, kādas tieši apaugļošanas procedūras ir jāveic, nosaka ārstējošais ārsts. Vai nu tā ir embrija pārstādīšana, vai inseminācija, vai kādas citas,” skaidro Štālberga.
Līdz šim medicīniskās apaugļošanas programmas ietvaros šo pakalpojumu nodrošināja piecas klīnikas, kas katra veidoja atsevišķu gaidītāju rindu.
Kopējais šajās rindās reģistrēto pacienšu skaits pārsniedzis 2,5 tūkstošus, tomēr, ņemot vērā, ka viena paciente varēja reģistrēties rindā arī vairākās klīnikās, patiesais gaidītāju skaits varētu būt mazāks. No jaunā gada sistēmu plānots mainīt.
Nacionālā veselības dienesta pārstāve Štālberga stāsta, ka „no nākamā gada tiks izveidota vienota rinda šai gaidīšanai uz šo pakalpojumu”.
„Tas nozīmē, ka, pierakstoties rindā, sieviete tiks pierakstīta kopējā rindā, nevis konkrētā ārstniecības iestādē. Tad, kad pienāks viņas kārta, paciente saņems informāciju, ka ir pienākusi viņas rinda, un tad viņa varēs izvēlēties ārstniecības iestādi, kurā saņemt šo pakalpojumu kā valsts apmaksātu,” skaidro Štālberga.
Tikmēr dakteris Treijs, kurš reproduktīvās medicīnas jomā strādā jau vairāk nekā divdesmit gadus, uzskata, ka būtu nepieciešamas vēl citas izmaiņas. Piemēram, vajadzētu izvērtēt, vai patiešām nepieciešams šajā programmā iesaistīt arī ģimenes ārstus.
„Neauglības jautājums ir diezgan sensitīvs un ne vienmēr pacienti grib to afišēt, jo īpaši mazās vietās, kur visi visus pazīst, ciematos, rajonos. Mēs ar ministriju esam runājuši par to, ka pacienti varētu nākt pa tiešo pie mums,” saka Treijs.
Vienotās rindas principu, kuru plānots ieviest no nākamā gada, reproduktīvās medicīnas speciālisti mudinājuši ieviest jau kopš programmas pirmsākumiem.
