Āboltiņa uzskata, ka koeficients deputātu algu aprēķināšanai ir pietiekami objektīvs. Turklāt atsevišķa balsojuma par deputātu algām nav, un tas var būt tikai krīzes laikā, kad algas jāsamazina vai jāiesaldē. “Bet šobrīd nav krīzes. Un izraujot kaut kādu posmu no sistēmas, kas ir veidota, ir jautājums vispār par šo sistēmu. Deputāta alga ir vienotajā atalgojuma sistēmā,” komentēja Āboltiņa.
Savukārt, ja ir vēlme ietaupīt Saeimā, tad to varot darīt uz komandējumu rēķina. Jo šajā Saeimā esot parādījusies nepieredzēta prakse – komandējumi pa Latviju. Kā piemēru viņa minēja Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) komandējumu uz Aglonu, kur gan nebija viesnīcas apmaksas, toties dienas nauda gan.
Āboltiņa arī piebilda, ka iespējams taupīt arī iepirkumos.
Tikmēr Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) pauda atbalstu deputātu algu nepalielināšanai, tajā pašā laikā nodēvējot to par populismu. Kopumā sistēmu algu aprēķināšanai viņš uzskata par labu: “Ja valstī kopumā cilvēku ienākumu līmenis pieaug, automātiski arī deputātiem ir pieaugums.”
2016.gadā paredzētās algas (pieaugums pret iepriekšējo)
Saeimas deputāts – 2448 eiro (+157 eiro)
Parlamentārais sekretārs – 2170 eiro (+139 eiro)
Ministrs – 2790 eiro (+179 eiro)
Ministru prezidents – 3098 eiro (+198 eiro)
Valsts kontroliere – 3098 eiro (+198 eiro)
Valsts kontroles padomes locekļi – 2539 eiro (+162 eiro)
Tiesībsargs – 2608 eiro (+167 eiro)
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs – 2539 eiro (+162 eiro)
Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām.
Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.