NEPLP locekļi vienojušies arī par atbildības jomu sadalījumu:
- Āboliņš pārrauga padomes darbību kopumā, īsteno ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzību un veic komerciālo, sabiedrisko un nekomerciālo radio un televīziju jomas pārraudzību, ir līdzatbildīgs elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, pārraudzībā;
- Druviete īsteno starptautiskās darbības jomas pārraudzību, ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzību un ir līdzatbildīga ar informatīvās telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā, kā arī komerciālo, sabiedrisko un nekomerciālo radio un televīziju jomas pārraudzībā;
- Ieva Kalderauska īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma, jomas pārraudzību, veic video koplietošanas platformu jomas pārraudzību, īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamības veicināšanas pārraudzību, kā arī ir līdzatbildīga ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā, ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzībā, kā arī komerciālo, sabiedrisko un nekomerciālo radio un televīziju jomas pārraudzībā;
- Ilva Milzarāja īsteno ar latviešu valodas stiprināšanu saistītu jautājumu pārraudzību, pārrauga mediju vides pašregulācijas veicināšanu un sociālo mediju platformas, kā arī ir līdzatbildīga ar informatīvās telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā un ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzībā;
- Andis Plakans īsteno elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, pārraudzību, ar tehnoloģisko attīstību saistītu jautājumu pārraudzību, kā arī ir līdzatbildīgs ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu un sociālo mediju platformu pārraudzībā.
Padomes locekļi kopā īsteno:
- starpinstitucionālo sadarbību;
- grozījumu projektu izstrādi normatīvajos aktos, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību.
Āboliņš norādīja, ka informatīvās telpas aizsardzības jautājumi arī turpmāk būs NEPLP nozīmīgākā prioritāte. "Šīs prioritātes stūrakmens ir stipri vietējie mediji – gan komerciālie, gan sabiedriskie, gan nekomerciālie. Kā būtisku vietējo mediju stiprināšanas aspektu redzu cīņu pret pirātismu, tādējādi vairojot mūsu radio un televīziju spēku un konkurētspēju,” klāstīja Āboliņš.
Savukārt Druviete norādīja, ka NEPLP ir jāturpina attīstīt kā spēcīgu un mūsdienīgu elektronisko mediju nozares regulatoru, kas stratēģiski uzrauga un attīsta mediju vidi, sekmē vietējo mediju attīstību. "Primāri ir jāstiprina Latvijas informatīvā telpa.
Attiecīgi medijpratība ir viena no fundamentāli svarīgām jomām, kurā NEPLP strādā un turpinās strādāt,
sekmējot vienotas medijpratības stratēģijas izstrādi un īstenošanu valsts mērogā. Medijpratība ir arī Latvijas drošības jautājums. Tā ir kompetence, kas jo īpaši digitālajā laikmetā ir nepieciešama ikvienam. Savukārt starptautiskajai sadarbībai un mediju politikas izstrādei un īstenošanai Eiropas līmenī ir arvien izšķirošāka loma, cīnoties pret dezinformāciju, sekmējot lielo platformu atbildīgumu un uzraudzību interneta vidē,” stāstīja Druviete.
Savukārt Milzarāja pievērsās latviešu valodas uzturēšanai, norādot: “Mediju pašregulācijas spēja apliecina nozares briedumu un stiprina gan atsevišķu žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu, gan visas mediju vides reputāciju kopumā. Šādu mehānismu attīstīšana ir svarīgs virziens, kurā NEPLP var sniegt būtisku ieguldījumu ne tikai esošo problēmu apzināšanā, bet arī pasaules labākās prakses apkopošanā un popularizēšanā. Kvalitatīvs lokālais elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturs nav iedomājams bez cieņpilnas attieksmes pret latviešu valodu jebkurā platformā un formātā. Interneta vidē valdošā angļu valoda, saziņas forma un stils, kas īpaši tuvs jauniešiem, latviešu valodas tīrības jautājumu pacēlis prioritāšu virsotnē.”
Kalderauska norādīja, ka pievērsīsies jau iesāktajam:
"Ir jāturpina iesāktā audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma jomas uzraudzības sistēmas pilnveide, kur vēl daudz darāmā.
Pēdējā pusgada laikā ir izstrādāta jauna instrukcija pakalpojuma identificēšanai, precizēti pakalpojumu veidi, sekmēta šo pakalpojumu sniedzēju reģistra sakārtošanās. Paredzams, ka šī joma turpinās strauji attīstīties un mums jābūt tam gataviem. Tāpat jāturpina iesāktais darbs, lai kopā ar nozari veicinātu satura pieejamības palielināšanos. Tuvākajā laikā mediju uzņēmumiem jāiesniedz savs redzējums par to, kādā veidā un cik lielā apjomā tie saskata iespēju, piemēram, nodrošināt subtitrus vai surdotulku, tad arī kļūs skaidrāks, kādi nākamie soļi jāveic šo sabiedrībai svarīgo jautājumu risināšanā.” Kalderauska piebilda, ka līdz ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību digitālajā vidē, NEPLP kopumā izaicinājumu informatīvās telpas aizsardzības jomā ir kļuvis krietni vairāk, tāpēc viena no svarīgām prioritātēm būs arī līdzdalība medijpratības jautājumu risināšanā.
NEPLP loceklis Andis Plakans uzsvēra informatīvās telpas saglabāšanas un attīstīšanas nozīmību tehnoloģisko pārmaiņu laikā. “Tehnoloģiju straujā attīstība elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā dod ikvienam no mums milzīgas informācijas iegūšanas, izglītības, izklaides un informācijas izplatīšanas iespējas, tomēr šīm iespējām nāk līdzi drošības riski - gan katram indivīdam, gan visai sabiedrībai kopā.
Riski saistīti ar datu drošību, interneta globālo spēlētāju finansiālajiem mērķiem un dažādu valstu un grupējumu interesēm.
NEPLP uzdevums ir veidot Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidi tādu, kas nodrošina Latvijas informatīvās telpas saglabāšanu un attīstīšanu šajā tehnoloģisko pārmaiņu laikā. Tehnoloģijas ir nevis tikai jāapgūst un jāpielieto, bet to sniegtās iespējas gudri jāizmanto mūsu mērķu sasniegšanai,” skaidroja Plakans.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļā Saeima NEPLP locekļa amatā ievēlēja Ivaru Āboliņu, Aurēliju Ievu Druvieti, Ilvu Milzarāju un Andi Plakanu. Padomē ir arī Ieva Kalderauska.
