Rinkēvičs Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka pēc vairākām reģionālajām vizītēm secinājis – "jābrauc vēl". Viņš arī ieteiktu ministriem vairāk doties ārpus Rīgas un tikties ar cilvēkiem, jo viņi gan dodas vizītēs, bet tiekas ar savu padotības iestāžu vadītājiem vai uzņēmējiem.
Rinkēvičs arī neuzskata, ka dara kaut ko neierastu, piemēram, sociālajos tīklos.
"Tie, kas sekojuši maniem sociālajiem tīkliem iepriekš, zina, ka tas nav nekas jauns, tur bijuši ironiski foto un ieraksti, es turpinu to, ko esmu darījis. Mani tas dažreiz pašu uzjautrina," atzina prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka trīs nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām visi mediji visos formātos visiem 3 kandidātiem jautāja, ko viņi darīs, lai sapurinātu valdību. "Es teicu, ka būšu aktīvs, kur iespējams, mudināšu Saeimu un valdību rīkoties. Tagad visiem pārsteigums, ka to, ko esmu solījis, to es arī daru," pauda Rinkēvičs.
"Ko mēs gribam pēc ievēlēšanas – aktīvu prezidentu vai lelli, kas sēž Rīgas pilī un parādās uz svētkiem, pamāj ar roku?" retoriski jautāja prezidents.
Rinkēvičs, jautāts, vai viņam "nesakāps galvā", atzina, ka viņam "ir svarīgi nezaudēt saķeri ar zemi", un to izdarīt palīdz šādi jautājumi intervijās un sarunas ar cilvēkiem.
"Esmu piesardzīgs, ik pa laikam iekniebju sev, jo bieži var likties, ka tevi paslavē, tad viss ir ļoti labi, bet ir pietiekami daudz cilvēku, kas ir kritiski", atzina Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam izvirzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu. Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, un viņš amatā ievēlēts ar divu opozīcijas partiju – "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības – balsīm.
Rinkēvičs pēc ievēlēšanas izstājās no "Jaunās Vienotības" un apņēmās būt politiski neitrāls. Viņš atzina, ka prezidentūras laikā centīsies saliedēt Latvijas sabiedrību ap pamatprincipiem – valsts valodu, attieksmi pret Krievijas agresiju un Latviju kā drošu valsti, kas ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un kuru mēs veidojam kopā neatkarīgi no dzimtās valodas. Tāpat Rinkēvičs gribētu maksimāli ieklausīties un mēģināt saprast, ko prezidents varētu darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, vairāk uzmanības pievērst demogrāfijai un digitalizācijai.
Viņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtēja kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma no 7. līdz 11. jūnijam veiktā SKDS aptauja.
