Laboratorijas tomēr turpinās veikt valsts apmaksātas analīzes, bet gaida papildu finansējumu

Analīžu laboratorijas turpinās apkalpot pacientus un veiks valsts apmaksātas analīzes tāpat, kā līdz šim, taču turpināsies arī sarunas par papildu finansējuma piešķiršanu. Nauda vajadzīga, lai kompensētu laboratoriju pārstrādes pirmajā pusgadā un nodrošinātu darbību atlikušajos šī gada mēnešos. Veselības ministrijai un laboratoriju pārstāvjiem gan šajā jautājumā nekādu domstarpību neesot; par nepieciešamo miljonu atvēlēšanu neizdodoties pārliecināt Finanšu ministriju.

ĪSUMĀ:

  • Laboratorijas, veicot valsts apmaksātas analīzes, jau iztērēja vairāk, nekā valsts atvēlēja visam gadam.
  • "Centrālā laboratorija" brīdināja, ka no 1. augusta neveiks valsts apmaksātas analīzes.
  • "Centrālās laboratorijas" pārstrāde līdz jūlija beigām jau sasniedza 5 miljonus eiro.
  • "E. Gulbja laboratorijai" pirmajā pusgadā pārstrāde sasniedza 2,285 miljonus eiro.
  • "Centrālās laboratorija": Analīzes veic vairāk – tā ir pēckovida ietekme.
  • Laboratorijas turpina sarunas ar VM un NVD, cer uz papildu finansējumu.
  • Gulbja laboratorija: Naudas piešķiršanai pretojas FM, jo laboratorijas labi pelnīja kovida laikā.
  • FM: Mēs naudu nedalām, gaidām VM ziņojumu, un tad valdība lems.  
  • NVD: Laboratoriju pakalpojumos pārtraukuma nebūšot, analīzes varēs veikt arī par valsts naudu.

Laboratorijas tomēr turpinās veikt valsts apmaksātas analīzes, bet gaida papildu finansējumu
00:00 / 03:11
Lejuplādēt

"Centrālā laboratorija" vēstulē bija informējusi Veselības ministriju, ka no 1. augusta vairs nevarēs sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, jo šīm nolūkam atvēlētais gada finansējums jau izlietots līdz jūlija beigām un izveidojusies pārstrāde.

Tās provizoriskais apmērs esot pieci miljoni eiro, pastāstīja "Centrālās laboratorijas" pārstāve Stella Lapiņa.

"Šogad situācija izveidojusies dramatiska, un tai ir zināms izskaidrojums: ir postkovida ietekme, un mūsu cilvēki arī diemžēl noveco. Pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem ir ļoti pieaudzis šogad, līdz ar to arī pēc laboratorijas pakalpojumiem," skaidroja Lapiņa.

Viņa arī pastāstīja, ka parasti jūlijā analīzes esot jāveic par ceturtdaļu mazāk nekā citos mēnešos, jo cilvēki vasarā slimo retāk, taču šogad kritums bijis vien par 10%.

Vairāk nekā paredzēts strādājusi arī "E. Gulbja laboratorija" – arī tajā veic valsts apmaksātas analīzes, un pirmajā pusgadā pārstrāde sasniegusi 2,285 miljonus eiro.

Tas ir par aptuveni trešdaļu vairāk nekā valsts piešķirtais finansējums, teica Gulbja laboratorijas pārstāve Džineta Dimante.

"Mēs turpinām strādāt un pieņemt pacientus arī par valsts apmaksātiem pakalpojumiem, jo līdzšinējās sarunas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu mums deva cerību, ka finansējums tiks atrasts," atzina Dimante.

Pēc Džinetas Dimantes vārdiem, tas, ka ar atvēlēto summu visam gadam nepietiks, bijis skaidrs jau tad, kad pieņemts valsts budžets, jo salīdzinājumā ar 2022. gadu (neieskaitot kovida testus) laboratorisko izmeklējumu kvotas šogad samazinātas.

"Tas bija pilnīgā pretrunā ar faktu, ka kovida laikā daudzas citas slimības tika ielaistas un citu izmeklējumu kvotas tika palielinātas. Nav iespējams, palielinot ģimenes ārstu un speciālistu pakalpojumu skaitu, samazināt laboratorisko izmeklējumu daudzumu. Jo ārstam diagnozes noteikšanai un ārstniecības efektivitātei ir nepieciešami laboratorisko izmeklējumu rezultāti. Arī daudzus medikamentus var lietot, tikai regulāri veicot laboratoriskos testus," pauda Gulbja laboratorijas pārstāve.

Jūlija vidū Veselības ministrijai tika pārdalīti 57 miljoni eiro no citām ministrijām; no tiem laboratoriskajiem izmeklējumiem visās laboratorijās papildus tika paredzēti vairāk nekā 8 miljoni eiro, lai nosegtu izveidojušos deficītu, taču Finanšu ministrijas ieskatā šī nauda bijusi novirzāma citām vajadzībām, tā TV24 izteicās Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina no "Apvienotā saraksta".

"Mums nebija iespējams panākt vienošanos ar Finanšu ministriju, un šie līdzekļi mums bija jānovirza uz citām apakšgrupām. Mēs tos novirzījām uz medikamentu pieejamību," pauda Ortveina.

Tas gan neizslēdzot, ka naudu laboratorijām varēs atvēlēt no nākamā papildu piešķīruma, kas kopā ar minētajiem 57 miljoniem veido 140 miljonus eiro.

Izskanējis gan, ka Finanšu ministrija pretojoties naudas atvēlēšanai laboratorijām, jo tās jau kovida laikā krietni nopelnījušas.

Gulbja laboratorijas pārstāve teica: "Finanšu ministrija noraidīja finansējuma daļas piešķiršanu laboratoriskiem izmeklējumiem. Tas ir kā "sods" par peļņu kovida pandēmijas laikā. Jāatzīmē, ka laboratorijas šo peļņu guva, strādājot 24/7 stundu režīmā, ārkārtīgi īsos termiņos pielāgojoties valsts noteiktajām prasībām, piemēram, testēt visus skolēnus, visus iebraukušos uz valsts austrumu robežas, visus cietumniekus utt. Tā nebija laboratoriju izvēle. Nereti piektdienas vakaros tika paziņota jauna testēšanas kārtība, kas sākās jau nākamās pirmdienas rītā. Mums neatļāva slēgt testēšanas kabinetus svētku dienās, piemēram, Ziemassvētkos un Lieldienās.

Bet tad, kad šī pārcilvēcīgā darba slodze vainagojās ar peļņu, tagad mēs par to tiekam "sodīti", atņemot finansējumu."

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis gan aizrādīja, ka Finanšu ministrija naudu nedalot; vispirms tiekot gaidīts Veselības ministrijas informatīvais ziņojums par situāciju ar laboratorijām un tad valdība lemšot, kā naudu pārdalīt šim nolūkam.

Tikmēr Nacionālais veselības dienests apliecina – laboratoriju pakalpojumos pārtraukuma nebūšot, arī turpmāk analīzes varēs veikt arī par valsts naudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti