Pensija vienāda ar 85% no prezidenta mēnešalgas
Likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredzēts, ka, atstājot amatu, bijušais prezidents ik mēnesi saņem pensiju, kas vienāda ar 85% no Valsts prezidenta ikmēneša atalgojuma.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, Levita alga šogad ir 7962 eiro. 85% jeb pensijas lielums līdz ar to būtu nedaudz virs 6700 eiro.
Vēl bez valsts nodrošinātas pensijas pēc amata atstāšanas bijušajam valsts prezidentam pienākas arī auto un sekretārs uz visu mūžu, bet vēl četrus turpmākos gadus – arī apsardze. Sekretāra algu maksā no Valsts prezidenta kancelejas budžeta, bet mašīnu un apsardzi nodrošina Aizsardzības ministrija.
Nepieciešamības gadījumā bijušais valsts galva reprezentācijas nolūkos var izmantot telpas Valsts prezidenta pilī, bet tad katru šādu gadījumu Valsts prezidenta kanceleja vērtē atsevišķi.
Visu to likums garantē neatkarīgi no tā, vai un kādi ir bijušā valsts vadītāja ienākumi, bet jāteic, ka arī tad, ja neko tādu valsts nepiešķirtu, Levitam nenāktos kārt zobus vadzī: kā liecina viņa amatpersonas ienākumu deklarācija par 2022. gadu, pašreizējam prezidentam ir gan īpašumi, gan uzkrājumi, gan arī pensija, ko viņš saņem kā bijušais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis – tās apmērs pērn bijis kopumā virs 190 000 eiro jeb ap 16 000 eiro mēnesī.
Vēl Valsts prezidentam ir tiesības izpirkt kādas iepatikušās dāvanas, kas viņam pasniegtas, augstajā amatā strādājot. Taču tas, vai un kādas veltes iegādāsies Levits, vēl neesot zināms, tā teica Valsts prezidenta kancelejā.
Vāc parakstus par bijušo prezidentu neuzturēšanu par tautas naudu
Platformā "manabalss.lv" Vadima Kislova iniciatīva "izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu" savākusi jau stipri vairāk nekā nepieciešamos 10 000 parakstu, lai tiktu nodota parlamentam. Ierosināts saglabāt samērīgas sociālās garantijas, piemēram, pensiju un tiesības reprezentācijas vajadzībām izmantot telpas pilī, bet ne dzīvokli, mašīnu un sekretāru uz visu mūžu.
Jāpiebilst, ka Valsts prezidentiem garantēto labumu loks jau ir sašaurināts, proti, likums vairs neparedz bijušos valsts vadītājus nodrošināt ar dzīvokli. Šādi grozījumi likumā izdarīti jau pirms desmit gadiem. Vienlaikus tika palielināta prezidenta pensija – no 50% līdz 85% no atalgojuma.
Savukārt, ja Saeima pieņemtu attiecīgus likuma grozījumus, kā to rosina platformā "manabalss.lv", visticamāk, prezidenti, kuri dzīvo valsts nodrošinātajos dzīvokļos, mitekļus nezaudētu. Visbiežāk likuma grozījumi, kas kaut kādā veidā pasliktina personas stāvokli, nedarbojas ar atpakaļejošu datumu. Joprojām gan spēkā ir tas, ka gadījumā, ja kāds no bijušajiem valsts vadītājiem nomirst, viņu pārdzīvojušais laulātais vēl gadu drīkst mitināties valsts piešķirtajā dzīvoklī.
Politologs: Sabiedrības iniciatīva ir saprātīga
Sabiedrības iniciatīva ir visai saprātīga, vērtē politologs Juris Rozenvalds: "Šī iniciatīva, kas ir iesniegta portālā "manabalss.lv, jau neparedz pilnībā noņemt nodrošinājumu. Runa ir par to, ka varbūt jāpadara šī lieta saprātīgāka tādā ziņā, ka, saglabājot pensiju, tādu stabilu materiālo nodrošinājumu, tajā pašā laikā izvairīties no tādām dāsnuma izpausmēm kā mašīna uz visu atlikušo mūžu, sekretārs un tamlīdzīgi, ko, manuprāt, ar pietiekami lielām pensijām prezidents sev varētu nodrošināt pats."
Politologs norādīja, ka Latvijai vispār raksturīgi ar vērienu atvēlēt dažādus labumus un priekšrocības, nereti vēlāk atduroties pret secinājumu, ka to īsti nevar atļauties, jo dārgi.
"Mēs esam bieži vien stratēģiski nepārdomāti dāsni. Demonstrējam, ko tad mēs varam. Piemēram, diskusijas ir bijušas par ļoti dāsnām prēmijām sportistiem, kas bieži vien tālu pārsniedz to, ko bagātas valstis var atļauties, tajā pašā laikā – ar nepietiekamu atbalstu sportam. Vai piemērs, par ko daudz runāts, – sākumā mēs nodemonstrējām plašu sirdi un sacījām, ka mēs ukraiņu bēgļus viesnīcās izmitināsim, bet pēc tam konstatējām, ka naudas tomēr nav," atzīmēja Rozenvalds.
KONTEKSTS:
Saeima 31. maijā par Valsts prezidentu ievēlēja pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti, JV balsojumā atbalstot opozīcijas politiķiem no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvajiem". Uz Valsts prezidenta amatu kandidēja arī Uldis Pīlēns un Elīna Pinto.
Līdzšinējā Valsts prezidenta Egila Levita amata pilnvaras beigsies 8. jūlijā. Viņš atzinis, ka pēc prezidentūras beigām gatavs turpināt strādāt Latvijas labā.
