Bērziņa stāstīja, ka likumprojektu Rēzeknes domes atlaišanai valdība plāno skatīt 7. maijā. Saeimā to cer akceptēt līdz parlamenta aiziešanai pārtraukumā pēc pavasara sesijas, ko plānots noslēgt 21. jūnijā.
Vienlaikus iecerēts virzīt grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, lai nepieļautu ārkārtas vēlēšanas Rēzeknē.
Pašlaik likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas nerīko tad, ja dome ir atlaista mazāk nekā deviņus mēnešus pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Nākamās pašvaldību vēlēšanas paredzētas 2025. gadā.
"Ja Rēzeknes valstpilsētas dome tiks atlaista līdz Saeimas aiziešanai brīvdienās, tad būtībā līdz pašvaldību vēlēšanām paliks tikai gads. Un Rēzeknes dome tiks pārvēlēta jau kārtējās pašvaldību vēlēšanās, tas ir nākamajā gadā," sacīja ministre.
KONTEKSTS:
Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
