Vispirms jāsakārto pamata lietas
Par to, ka vairākās Saeimas nama telpās aizliegts uzturēties, ir redzamas plaisas un vairākas Saeimas struktūras pārvākušās uz citām telpām, vēstīts jau iepriekš. Saeimas ēkas atjaunošanu plānoja sākt jau ātrāk, taču beidzot ir konkrētāki plāni.
8. martā ir izsludināts Saeimas nama atjaunošanas metu konkurss, kurā dalību apsver vairāk nekā desmit pretendentu. Viņu piedāvājumus izvērtēs žūrija arhitekta Jāņa Dripes vadībā, konkursa rezultāti gaidāmi augusta beigās.
Saeimas ēka ir ne tikai parlamentāriešu darba vieta, bet arī nozīmīgs valsts kultūras piemineklis. Tā vērtības ir rūpīgi saglabājamas, vienlaikus domājot par praktiskiem uzlabojumiem, norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Piemēram, arī domājot par to, kā paaugstināt ēkas energoefektivitāti, jo apkures un citu energoresursu izmaksas ir augstas. Man interesē tas mirklis, kad būs noslēdzies metu konkurss, kas ir tās pamata lietas, bez kā [ēkas renovācijā] mēs nevaram iztikt, un tad noteikti būs jautājums par kaut kādām ekstrām.
Jautājums, cik ļoti varēs atvēzēties, jo pamata lietas ir savest māju kārtībā, ņemot vērā, ka tas ir kultūras piemineklis," skaidroja Mieriņa.
Renovācija varētu ieilgt, izmaksas – pieaugt
Saeimas namu tā atjaunošanas laikā nodos "Valsts nekustamajiem īpašumiem", kam ir pieredze šāda mēroga būvniecības projektu īstenošanā. Jau iepriekš vērtēts, ka parlamenta ēkā būvdarbi būšot vēl vērienīgāki nekā Rīgas pilī.
Saeimas ēka kapitāli remontēta pirms 40 gadiem un arī ne visās telpās. "Valsts nekustamo īpašumu" valdes locekle Jeļena Gavrilova atgādināja, ka saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu izmantot Saeimas ēku tās nolietojuma dēļ var ne ilgāk kā līdz 2027. gada beigām. Pašlaik paredzēts, ka vēsturiskās ēkas remonts varētu ilgt līdz 2030. gada beigām, tomēr ticami, ka ilgāk.
"Vizuāli apsekojot vēsturisko Saeimas namu, redzams, ka stāvoklis ir slikts. Vietām nesošajās konstrukcijās ir būtiskas plaisas, inženiertīkli ir nokalpojuši.
Protams, ņemot vērā ēkas atrašanās vietu, specifiku un to, ka tehnisko stāvokli varēsim saprast tikai tad, kad ēka būs pilnīgi brīva un varēsim gan izpētīt konstrukcijas, gan atvērt pārsegumus, varētu būt, ka termiņi varētu tikt koriģēti nedaudz uz priekšu," pieļāva Gavrilova.
Saeimas prezidijam vēl jāpieņem lēmums, kur parlaments darbosies ēkas renovācijas laikā. Apskatīti dažādi varianti, tajā skaitā Latvijas Bankas un Zemkopības ministrijas ēkās.
"Kad runājam par Saeimu, tad jāsaprot, ka tā nebūs standarta biroju ēka, jo vislielākais jautājums ir par zāli plenārsēžu organizēšanai. Šobrīd gaidām lēmumu no Saeimas prezidija, kā viņi redz to risinājumu, un esam gatavi iesaistīties, lai palīdzētu un pielāgotu. Jā, bet šobrīd lēmuma nav. Gaidām," atzina Gavrilova.
Saeimas nama atjaunošanai budžetā rezervēti 34 miljoni eiro. Tomēr šīs izmaksas, visticamāk, vēl būtiski pieaugs, jo aprēķini tapuši vēl pirms kovida pandēmijas un būvmateriālu izmaksu kāpuma kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Līdzekļi būs nepieciešami arī Saeimas pagaidu telpu pielāgošanai.
